Sōkumā draudzi apkolpōja misionaru jezuiti nu Daugavpiļs, Izvaltas, Rēzeknes. Šū misiju sauce par Hilzenu misiju, jo muižinīki Hilzeni ryupējōs par misionaru uzturēšonu. 1743. godā Viļakas un Bratislavas starasti īgyva Kaunatai pastōveigu misionaru. 1772. godā Kaunatā dorbōjōs jau divi pastōveigi mi-sionari jezuiti. Taču 1777. godā jī sovu darbeibu Kaunatā beidze. Kaunatas bazneicai ir gara vēsture, taču nav īspējams precizi pateikt, kod Kaunatā izbyuvēts pyrmais dīvnoms, jo, pēc Vitebskas arhiva ziņom, tys ir calts 1697. godā, bet Gustavs Manteifeļs roksta, ka bazneica calta 1715. godā. Vēļ pēc citim olūtim, Kaunatā pyrmū bazneicu, kura vēļōk nūdaguse, byuvējis muižkungs Soltans 1702. godā. Skaidrs gon ir vīns, ka pyrmō bazneica beja nu kūka un ka draudze bejuse lela. Ziņas par kūka bazneicu, kod tī dorbōjōs jezuitu tāvi, ir skūpas – tikai saceits, ka 1761. godā nalelajā dīvnomā bejušas vysas liturgijai napīcīšamōs lītas. Tōļōk ziņas par bazneicu pasarōdōs 19. godusymta vizitaciju dokumentūs, ka 1814. godā dīvnoms ir galeigi nūlītōts, un 1817. godā nu vacōka dīvnoma materialim bazneicu byuvējis tō laika zemes īpašnīks Mihals Riks. Āka īsvēteita 1819. godā, un tei beja garena ceļtne ar solmu jumtu un fasadē nūvītōtu dzeļža krystu. Bazneicai beja dēļu grīsti un mōla klōna greida. Blokus bazneicai atsaradīs vīnkōršs zvonu tūrneits: treju stobu baļsteits jumteņš, zam kura beja zvoni. Nav zynoms, kas ar šū kūka bazneicu ir nūticis, īspējams, ka tei nūdaguse, jo jau 1849. godā Kaunatā runoj par pagaidu dīvnomu ar solmu jumtu, bet bez grīstim. Jaunō myura bazneica Kaunatā pabeigta 1850. godā. Tū uzcēle muižineica Zuzanna Druva, kura nōk nu Morisonu dzymtas. Tō poša goda 10. septembrī bazneicu īsvētēja Jaunovas Marijas gūdam. Pošlaik Kaunatas Vyssvātōs Jaunovas Marijas Apmeklēšonas Romas katōļu bazneica ir vītejōs nūzeimes aizsorgojamais kulturas pīmineklis. Bazneica ir ar divim tūrnim, cynkōta skōrda jumtu un flīžu greidu. Kaunatas bazneicu apkolpoj prāvests
Haralds BROKS
, kurs ir ari LR Zemessardzes 3. Latgolas brigades 36. kōjnīku bataļjona kapelans. Prāvests Haralds Broks izrōdeja bazneicu un pastōsteja par dīvnoma sakralū montōjumu. Kai pats pyrmais, prūtams, jōmin bazneicas oltorglezna “Svātū Elizabeti apmeklej Marija”.
“Un nūtyka, kod Elizabete Marijas sveicynōjumu dzērdēja, tod bērneņš jōs mīsōs sōce lēkt, un Elizabete topa Svātō Gora pylna, un jei styprā bolsā sauce un saceja: “Tu esi augsti teicama storp sīvom, un augsti teicams ir tovas mīsas auglis.” (Lk 1:41, 42)
Pēc mōkslas zynōtnīku vērtējuma, šei oltorglezna, nazynoma autora dorbs, pīdar Latgolas gleznīceibas 19. godusymta montōjuma profesionali augstvērteigōkū paraugu kūpai. “Oltorglezna, kurā parōdeita Jaunovas Marijas un svātōs Elizabetes sasatikšonōs, tyka restaurāta nu 2016. leidz 2018. godam Reigā un īgyva sōkūtnejū izskotu. Ūtrō pasauļa kara voi pēckara periodā Kaunatas bazneicā beja paslāpta Jelgovas Uzvaras Dīvmōtes glezna, 18. godusymta augst-vērteigs ikonografisks dorbs. Jelgovā uzskateja, ka būjā aizgōjuši visi šō mōkslinīka dorbi, bet izarōdejōs, ka te vīns palicis dzeivs. Tei glezna beja paslāpta zakristijā, mes jau zynōjom, nu kurīnes tei glezna ir. Tod paaicynōjom mōkslas zynōtneicu, un tagad glezna atsagrīzuse atpakaļ Jelgovā,” stōsta Haralds Broks. Te jōpībylst, ka bazneicā restaurāta na jau tikai oltorglezna. Te daudz atjaunōšonas dorbu paveikts. “Mes īsōcem ar jumtu, tū nūmainejom, tod sōcem īkšdorbus – remontējom vysas sīnas, grīstus, paraleli oltoru. Kod jumtu maineja, tod ari centralū gleznu restaurēja. Tod pyrms goda atjaunōjom fasadi. Te remontdorbi nūtykuši cyts pēc cyta, bet sōkts ar padrupušū žūgu. Pi bazneicas zvonim dzeivoj bolūži. Pi myusim pavasarī, majā, brauce pētnīki, vīnu godu ari jaunīši, lai īpazeitu sakralū montōjumu. Izkōpe ari bazneicas bēneņūs – atvēre vōku, un izlidōja sikspōrni. Bēneņūs dzeivoj vasala sikspōrņu kolonija,” stōsta prāvests, tod īslādz skōrīņjyuteigū ekranu, kas atsarūn bazneicā un īgōdōts, pasateicūtīs projekta finansejumam. Ekranā var apsavērt, kai bazneica izaskatejōs agrōk. Vacajōs fotografijōs radzams, ka pi bazneicas agrōk bejis daudz kūku. Cytas fotografijas stōsta par draudzes dzeivi, svareigōkīm nūtykumim. Atseviška nūdaļa veļteita ari bazneicas vēsturei, kaidi prāvesti kolpōjuši, sōkūt nu 20. godusymta sōkuma. “Agrōkū laiku prīsteri nav izpēteiti, vajag vērtīs bazneicas grōmotōs. Vēstures pētnīki te varātu raksteit doktora disertacijas. Pēteit vēstures pūsmus, prīsteru rūkrokstus, kū jī paveice draudzē, cik agrōk bejušas kristeibas, lauleibas, cik miris cylvāku,” stōsta prāvests Haralds Broks. Kai ļūti vērteigs sakralais montōjums ir īraksteitōs dzīsmes draudzes sīvu izpiļdējumā. “Te dzīsmes var pasaklauseitīs, jōs īdzīdōja cylvāki nu draudzes. Īrakstejom, lai palīk par atmiņu. Īraksteitas pazeistamōkas dzīsmes, melodijas un dzīdōjumi. Lobi bolsi! Mes mēginojam nūfiksēt vēsturi, vysas aktivitates, kas nūteik. Bet vīns nu skaistōkajim, krōš-ņōkajim sakralajim montōjumim ir baldahins. Te ir lukturi vacī, varbyut na tik grezni. Ari procesijas karūgi. Na tikai Francijas un cytu Eiropas vaļstu bazneicōs ir Terēzes nu Lizjē karūgs, bet ari myusu bazneicā. Mums draudzē ir vītejō šivēja Irēna Peļņa, jei izšyva itūs vysus karūgus poša, gon komžas, gon sedzeņas oltorim, ari baldahinu. Tagad gon moz šyun, jau godi. Jei Kaunatā dzeivoj,” stōsta prāvests Haralds Broks. Jys izrōda ari vacūs ornatus. Tī ir skaisti. Agrōk jau drēbi beja gryuši dabōt, un vēļ izšyut tū vajadzēja. Pēteit šōs tekstilijas uz Kaunatu beja braukuši mōkslas zynōtnīki pat nu ōrzemem. Bet vysvērteigōkais montōjums, prūtams, ir vacōs metriku grōmotas. Vyssenejōkō dateita ar 1705. godu. Raksteits latiniski. Smuks, kaligrafisks rūkroksts. Var tikai īsadūmōtīs, cik tymā laikā beja gryuši dabōt tinti, papeiru. Kotram mēnešam beja nalelas atskaites, kas draudzē dareits. Cytōs grōmotōs jau seņslavu volūdā, pūļu volūdā raksteits. Un cik te daudz vēsturiskas informacijas! Tū vysu byutu jōpētej. Tei ir taida bogōteiba! Jo var uzzynōt, kaidi apkōrtnē dzeivōja cylvāki, sādžas, cik kuplas beja gimines. Īpaši nūdereigi tys byutu cylvākim, kuri pētej sovas dzymtas saknes. “Cik tod plaša beja Kaunatas draudze, ja skotōs šūs trejs godu symtus?” jautōju. “Josaverās vēsturiskī materiali, kai draudzes teritorija maine-jōs vīnā vai ūtrā vēstures periodā. Bet nu draudzei ir 12 kopsātas. Pošā sōkumā, kod beja kūka bazneica, vēsturiskī olūti stōsta, ka te gon dominikaņi, gon jezuiti pīsadalejušīs evangelija vēsts sludynōšonā,” stōsta prāvests Haralds Broks. Kai kotrā bazneicā, vīns nu napīcīšamajim elementim ir ērgeles. Dīmžāļ Kaunatas bazneicas vacōs ērgeles nasadorbojās. “Vīns restaurators pīdōvōja atjaunōt par 50 tyukstūšom, bet lauku draudzei tys nav tik vīnkōrši,” soka prāvests. Dīvkolpōjumūs parostōs dīnōs tauta dzīd bez muzikalō pavadejuma, bet lelūs svātkūs bazneicā skaņ sintezators, flauta, vijole, jo tod dzīd un muzicej Kaunatas jaunīši. Kaunatas bazneicā dīvkolpōjums ir kotru dīnu plkst. 8.00 un svātdīnōs plkst. 11.00. Prāvests brauc ari uz Zosnas bazneicu, kai ari kai kapelans apkolpoj Lūznavas militarū bazi. Kai draudzes svātki 31. majā teik svynāta Marijas apmeklēšona, julijā teik svynāta pravīša Elija dīna, tod Kaunatā nūteik ari Ilijas tērgs. Jautoju: kas sakūp bazneicu, teritoriju tai apkōrt? “Draudzes cylvāki. Bazneicā ir ļūti labi tys, ka kotru nedeļu saīt cylvāku grupeņa, kas izteirej bazneicu, kotru nedeļu jei mainōs. Nav tai, ka vīni tī poši cylvāki vysu laiku dora. Kotrs atrūn sovu – kas paleidz pi molkas tolkas, kurs pi dōrza dorbim,” soka prāvests Haralds Broks. Paļdis par stōstejumu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto un Kaunatas draudzes foto
Komentāri