Projekti

Kad sēkliņa pārtop par ko varenu

Publicēts: 18. februāris 2025 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 9 min Komentāri (0)

Ar idejām ir tieši tāpat kā ar sēklām. Ja sēkliņa iekrīt aug-līgā zemē, ja visi augšanas apstākļi ir labvēlīgi, tad no sēkliņas piedzimušais vārais stādiņš ar laiku izaug par kaut ko lielu un varenu. Tā no mazas sēkliņas izaug liels un spēcīgs koks, kas kuplo pat vairākus gadsimtus. Arī idejas, kas varbūt sākumā šķiet neiespējamas, un ir šaubas – kas gan tur iznāks – tiek realizētas, turklāt ļoti veiksmīgi.

Tieši tāpat ir ar Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”. Pirmo reizi šī balva tika pasniegta 2009. gadā, tā pievēršot plašu sabiedrības uzmanību Latgalei un tās kultūrai. Līdz tam brīdim vārds Boņuks asociējās ar režisora Jāņa Streiča filmas “Cilvēka bērns” galveno varoni Boņuku – sirsnīgo, godīgo, asprātīgo un neatlaidīgo Latgales puiku. Līdzīgi kā filmas “Cilvēka bērns” Boņuks iekaroja skatītāju sirdis, tā arī balva “Boņuks” iesakņojās sabiedrības apziņā kā neatņemama Latgales identitāte. Pateicoties šai balvai, daudzi uzzina par Latgales kultūras daudzveidību – gan Latgalē dzīvojošie par sava reģiona citu novadu ļaudīm un viņu sasniegumiem un paveikto, gan visas Latvijas mērogā izskan Latgales cilvēku vārdi. Protams, kopš 2009. gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir pilnveidojusies. Sākotnēji šis pasākums notika Rēzeknes kultūras namā, reizi arī Bērzgales kultūras namā, un ilga pat četras piecas stundas, jo nominantu skaits bija ļoti liels. Bet jau vēlāk balvas pasniegšanas ceremonija

pārcēlās

uz Latgales vēstniecības “Gors” lielo skatuvi, uz koncertzāli, kuras akustiku novērtējuši pasaules līmeņa mūziķi. Kopš 2013. gada pasākumu rīko Latgales vēstniecības “Gors” komanda. Un tas ir skatāms ne tikai klātienē, bet arī tiešraidē lsm.lv un LTV1. Vēl jāuzsver, ka šo gadu laikā ir mainījies arī balvas ģeogrāfiskais griezums – tā nav tikai Latgales reģiona aktivitāte, balvai nominēti latgaliskie darbi un aktivitātes, kas rodas vai vēsta par latgalisko gan citviet Latvijā, gan Īrijā, gan ASV, gan Sibīrijā. Katru gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” laureāti saņem keramiķes Vēsmas Ušpeles darināto māla statueti. Katru gadu balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremoniju kuplina latgaliešu mūziķu priekšnesumi, balvas pasniedz sabiedrībā pazīstami cilvēki. Šogad balvas padošanas ceremonija notiks

1. martā plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā “Gors”.

Šoreiz “Boņuku 2024” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrība “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, z/s “Kotiņi” un Rekovas dzirnavas, kā arī Līvānu, Ludzas, Preiļu, Krāslavas, Balvu, Rēzeknes novada pašvaldības un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība.

PIRMIE, KURI SAŅĒMA “BOŅUKU”

Jau ierasts, ka žūrija, izvērtējot Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pretendentu pieteikumus, paziņo trīsdesmit labākos un spilgtākos nominantus. Bet pie balvas tiek desmit pagājušajā gadā nozīmīgākie notikumi, aktivitātes un cilvēki latgaliskajā kultūrā, kā arī tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā.

Bet vai jūs zināt tos cilvēkus, kuri paši pirmie saņēma balvu “Boņuks 2008”? Jāuzsver, ka tad balva tika pasniegta 32 nominācijās!

Literatūra:

• nominācija “Labākā proza” – Saprge par “Stōsts par suneiti”; • “Labākā dzeja” – Līga Rundāne; • “Labākais izdevums grāmata” – “Myusdīnu latgalīšu antalogeja – Susātivs”/LgSC. Mūzika: • “Labākā dziesma” – “Bez PVN” dziesma “Screen”; • “Labākais mūzikas albums” – “Dabasu Durovys” “Ļepetnīks”; • “Labākais mūzikas video” – “Bez PVN” “Screen”.

Sabiedrība un kultūra:

• “Labākais pasākums/projekts” – latgaliešu mūzikas koncertturneja “Taiseits Latgolā/Made in Latgola” (LgSC); • “Latgaliešu kultūras sponsors/mecenāts” – Latgales reģiona attīstības aģentūra par atbalstu latgaliešu kultūrai; • “Latgaliešu kultūras masu medijs” – Latgolas Radio; • “Gada cilvēks” – Ilga Šuplinska.

Tika pasniegts arī “Mozais Boņuks”.

Literatūra:

• “Spilgtākā publikācija presē” – “Ratestis gods” (Valentīns Lukaševičs”); • “Labākā luga” – “Klepernīku pogosta zvaigzne”; • “Labākā publicitātes akcija literatūrā” – raidījums “Kukuži” Latgolas Radio; • “Latgales vārda popularizēšana literatūrā” – “Myusdīnu latgalīšu antalogeja – Susātivs”; • “Spilgtākā debija” – Raibīs Suņs; • “Par ieguldījumu latgaliešu literatūras attīstībā” – Osvalds Kravaļs.

Mūzika:

• “Labākā tautas mūzikas dziesma” – “Laimas Muzykantu” “Čigons”; • “Labākā šlāgera dziesma” – “Baltie lāči” “Skaidra volūda”; • “Labākā alternatīvā stila dziesma” – Donats “Jis i Jī, kam nav bolsa”; • “Labākā rock dziesma” – “Jōtnīks” “Green Novice”; • “Labākā pop dziesma” – “Laimeņa” “Rudiņs Steigys”; • “Labākā koncertgrupa” – “Laimas Muzykanti”; • “Labākā publicitātes akcija mūzikā” – koncerttūres “Taiseits Latgolā” prezentācijas pasākumi Latvijā; • “Latgales vārda popularizēšana mūzikā” – Ata Auzāna un Daugavpils kora dalība un uzvara TV3 rīkotajā šovā “Koru kari”; • “Gada debija mūzikā” – “Daugaveņa”, “Dzeivōt ir labi” “Patrioti.LG”; • “Radio hits” – “Screen” “Bez PVN”; • “Par ieguldījumu latgaliešu mūzikas attīstībā” – Gunārs Igaunis.

Sabiedrība un kultūra:

• “Latgaliešu sabiedriskā organizācija” – biedrība “Latgolys Studentu centrs”; • “Labākais latgaliskais pasākums skolēniem” – skatuves runas konkurss “Vuolyudzāni” un vidusskolēnu olimpiāde; • “Gada skolotājs” – Imants Slišāns; • “Labākais latgaliskais pasākums kultūras/tautas namā” – fes-tivāls “Upītes Uobeļduorzs”; • “Par ieguldījumu latgaliešu kultūrā” – Jānis Elksnis.

TĀDA BALVA IR VAJADZĪGA!

Katru gadu ar interesi tiek gaidīta Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija. Ar nepacietību tiek gaidīts, kurš tad saņems māla statueti. Šogad jau būs 17. reize, kad tā tiks pasniegta.

Bet atskatīsimies nedaudz pagātnē.

2010. gadā, kad balvas “Boņuks” pasniegšana notika otro reizi, runājos ar šī konkursa rīkotājiem. Atsauksim atmiņā šo interviju.

– Konkursa “Boņuks” organizatori esam trīs cilvēki – es, Guntis Rasims, Juris Viļums un Oskars Orlovs. Balva tiek pasniegta trīs kategorijās – literatūra, mūzika un sabiedriskā dzīve. Tā kā konkursu rīkojam otru gadu, šogad mēs samazinājām nomināciju skaitu. Pērn bija pasniegti 32 “Boņuki”. Pirmajā gadā vēlējāmies balvu pasniegt par vairāku gadu darbību, jo redzējām daudzus aktīvus mūziķus, literātus, sabiedriski aktīvus cilvēkus. Pirmajā gadā bija daudz lielāka amplitūda, kur izvērsties. Šogad, samazinot nomināciju skaitu, izejam uz kvalitāti, lai tiešām ir lielāka konkurence katrā no nominācijām. Runājot par šīs idejas pirmsākumiem. Bija tā, ka mēs izdomājām, ka varētu sarīkot tādas balvas pasniegšanu, pirmkārt, lai pateiktu paldies tiem cilvēkiem, kuri ko dara. Principā balvas saņēmēji daudz ko dara brīvajā laikā uz entuziasma pamata, nevis finansiālu interešu pēc. Otrkārt, lai pēc iespējas vairāk jaunu ideju ieviestu Latgales kultūrā (literatūrā, mūzikā un sabiedrībā), lai mēs ejam laikam līdzi, – stāstīja konkursa rīkotāji.

– Vai tas ir Latgales mēģinājums pievērst sev uzmanību?

– Arī tas. Kā redzat, Latvijas mēroga citu balvu konkursos latgaliešiem ir grūtāk, viņi biežāk tiek vērtēti kā atsevišķa kategorija. Latgaliešu māksliniekiem ir grūtāk atrast to nišu, kur sevi parādīt. Tāpēc arī radās ideja par “Boņuka” balvu, kas tiek pasniegta par latgaliskajiem sasniegumiem.

– Kāpēc latgaliešiem grūti atrast savu nišu Latvijas mērogā?

– Pirmkārt, mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet ekonomikā visu nosaka pieprasījums. Otrkārt, jāņem vērā tas, ka piecdesmit padomju gadi pagāja, nemācot latgaliešu valodu nevienā skolā. Arī tagad īsti nevienā nemāca. Tā ir lielākā problēma. Ne sabiedrība, ne bērni diemžēl netiek izglītoti šajā sfērā, nezina, kā pareizi jāraksta šajā valodā. Tāpēc latgaliskais paliek brīvā laika pavadīšanas līmenī.

– Žūrijā un daļēji nominācijas balvas saņēmušie ir vieni un tie paši cilvēki…

– Žūrijā mēs mēģinājām aicināt visus cilvēkus, kuri varētu izvērtēt mūziku, literatūru un sabiedrisko dzīvi. Bet Latgalē sabiedriski aktīvu cilvēku ir tik, cik ir. Protams, cenšamies nepieļaut, lai nebūtu tā, ka cilvēks vērtē savus darbus.

– Vai mūziķis spēs kompetenti novērtēt literāta darbu?

– Tad jautājums, vai mēs vispār varam ko novērtēt? Nav jau olimpiskais princips – augstāk, ātrāk, kad centimetri jāizmēra. Protams, daļa arī subjektīvāka. Raugām, lai nebūtu tā, ka mēs paši organizējam un paši sev piešķiram balvas. Raugām plašāku balvu saņēmēju loku izveidot, lai latgaliešu kultūra iet plašumā.

– Vai pēc pirmās balvas pasniegšanas “Boņuks” tika pamanīts republikas mērogā?

– Jā, bija. Šogad jau LETA zvanīja un interesējās. Kad pirmo reizi rīkojām konkursu, daži vīpsnāja: “Nu kas tur gan būs? Ko tie latgalieši atraduši? Kam tur vēl kādas balvas dos?” Latvijas mērogā lielākā daļa zināja vienu divus Latgales māksliniekus, un tad arī domāja, ka viņi tās balvas savāks. Tā, protams, nebija. Ar šo konkursu parādījām, ka mums ir daudzveidīga kultūra. Radās nu plašāka interese par to. Protams, nekas nav perfekts. Šogad mēģinājām izvairīties no pagājušā gada kļūdām, bet tāpat zinām, ka pasākuma laikā kāda gadās. Rīkojot konkursu, mēs arī ziedojam savu laiku, savus nervus, savu saprašanu, ka tāda balva ir vajadzīga. Tā ir atskaite, kas pēdējā gada laikā noticis; tā ļauj paskatīties, vai esi pietiekami labi darījis, vai par darbu plaša sabiedrība dzirdējusi. Šogad pasniedzām arī specbalvu vienai no pirmsskolas izglītības iestādēm, kas organizēja pasākumus latgaliešu valodā, kur stāstīja bērniem, ka ir tāda skaista valoda.

– Vai šis konkurs turpināsies arī citos gados?

– Gribas ticēt. Bet neviens nevar pateikt, kā būs uz priekšu.

– Paldies par sarunu!

Tagad, atskatoties pagātnē, skaidri redzams, ka, pateicoties šai entuziastu grupai – Guntim, Jurim un Oskaram, Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu pasākumu, par ko viņiem liels paldies!

SIRDSDARBS IR GUVIS ATZINĪBU

Šogad Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2024” ceremonijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināta latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika DUNDURE.

Veronika Dundure ir Nautrēnu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja un kopš 2001. gada – Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācijas vadītāja. Dzimusi un augusi Kārsavā, kur arī pabeigusi vidusskolu. Pēc vidusskolas absolvēšanas devusies uz Rīgu, kur studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Veronikai latgaliešu valoda ir tuva jau kopš bērnības, jo viņa ir augusi latgaliski runājošā ģimenē. Latgaliešu valodai un literatūrai Veronika Dundure vairāk pievērsusies pagājušā gadsimta 80. gados. Pateicoties viņas darbam, jau vairāk nekā 20 gadus tiek organizēts skatuves runas konkurss “Vuolyudzāni” un latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiāde, kurai kopš 2013. gada ir valsts atklātās olimpiādes statuss. Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures asociācija regulāri organizē konferences, seminārus, skaidro institūcijām par nepieciešamību mācīt latgaliešu valodu skolās. Pateicoties Veronikas un asociācijas neatlaidīgajam darbam, šobrīd skolās latgaliešu rakstu valodu ir iespēja apgūt 1.–9. klasēs, kā specializēto kursu – vidusskolas klasēs, izmantot mācību materiālus “Olūteņš”, kas ir pirmais darbs kompleksai latgaliešu rakstu valodas un novadpētniecības apguvei. Kopš 2003. gada Nautrēnos darbojas Latgaliešu valodas un kultūrvēstures metodiskais centrs, kurā Veronika aktīvi darbojas. Veronika Dundure ir skolotāju vasaras kursu “Vosoruošona” iniciatore, kura rūpējas par skolotāju izaugsmi, rīko regulāras latgaliešu valodas skolotāju apmācības. Viņa ir arī Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu latgaliešu rakstu valodas apakškomisijas locekle. Darbs komisijā, tāpat kā visas citas aktivitātes, ir Veronikas Dundures brīvprātīgais darbs. Veronikas Dundures mūža ieguldījums un sirdsdarbs ir guvis atzinību Latvijā. Viņa ir apbalvota ar vairākām prestižām balvām un atzinībām, tostarp 2003. gadā – ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Pateicības rakstu par godprātīgi un talantīgi veikto darbu un pūlēm latviešu valodas mācīšanā. 2020. gadā Valsts prezidents un Ordeņu kapituls Veroniku Dunduri ir iecēlis par Atzinības krusta komandieri, 2022. gadā ir saņemts Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu latgaliešu valodas un kultūras popularizēšanā.