Klaudz stelles, un audaklys tūp
Zīd lini zylim zīdim
Lai varātu aust, prūtams, ir napīcīšami dīgi. Par vylnas dzeju, dūmojams, ir daudzmoz skaidrs – aitas teik cērptas, vylna izmozgōta, izkaļteita, ar specialim suseklim sasukōta un tod vērpta ar rateņu. Kai ir ar linu dīgim? Ir dīzgon daudz dzejas, kurā teik apjyusmōti zilī linu teirumi. Bet cik gon dorba ir jōīgulda, lai golarezultatā tyktu pi dīgim! Teirums jōapar, jōnūecej, jōīsēj lini, tod jōgaida, lai tī labi izaug, jōnūplēš… Un tod tī jōmērcej mōrkā. “Lai dabōtu lina škīdru, linus mērcēja dīkūs, lai jīm atsadola mizeņa. Byuteibā tei sapyva… Un kaida smoka beja… Tod izmārcātūs linus klōja uz zemes un kaļtēja. Tod linus ar vōlem kyule, lai salauzeitu šū mizeņu. Pēc kuļšonas kemmēja, lai škīdru atdaleitu. Vysbeidzūt škīdru vērpe. Mes jau asam pīroduši vērpt ar rateņu, bet vēļ senejōkūs laikūs tū darēja ar vōrpsteņu. Breivdobas muzejs bīži reikoj godatērgus, un tur var redzēt ari, kai amatnīki demonstrej sovas prasmes. Apvīneiba “Pelestaka” reiz rōdēja, kai ar vōrpsteņu savērp dīdzeni. Tys dorbs beja ļūti laikītylpeigs. Tō-pēc ari tam kraklam beja lela vērteiba. Gūda kraklys varbyut vīns tik beja pa vysu dzeivi. Storp citu, Modyunes nūvoda Borkovas pogosta Stalidzānūs dzeivoj tekstilmōkslinīks Ritvars Točs, kurš nu kūkim (veitula, kōrklim, līpas, ūzula u. c.) prūt īgyut vylnu un savērpt dīgus. Tys pats princips, kai strōdojūt ar linim,” stōsta Inese Ratniece. “Projektu ītvorūs mes, skūlas pōrstōvi, daudz asam braukuši uz ōrzemem. Pasaulē situa-cija ir taida, ka senejūs omotu prasmes sōk pazust. Ja, pīmāram, keramikas prasmes Italijā voi Spanijā daudzmoz vēļ sasaglobōjušōs, tod ar tekstil-izstrōdōjumu tradicijom ir slyktōk. Bet nu tagad tōs pamozom tūmār sōk atdzimt: rūku darynōtim amatnīceibas dorbim ir lela vērteiba,” uzsver Inese Ratniece.
Kur īsamōceit aust?
Ja agrōk vysas omotu prasmes, tymā skaitā ari aušonu, jaunō paaudze īsamōcējōs giminē, tad tagad – skūlā. Ja gribit apgyut aušonas prasmes – aust sagas, dvīļus, greidas celeņus, placu lokotus, tod jums jōsadūd uz Latgolas Muzikas un mōkslas vydusskūlas strukturvīneibu (Bazneicas īlā 34), kas mums vysim labi atmiņā ir kai Rēzeknes Mōkslas un dizaina vydusskūla. “Mums skūlā šūgod teik izstrōdōta jauna izgleiteibas programa “Lietišķā māksla”, un jau nōkamajā mōceibu godā uzjimsim audzēkņus. Lai šū programu īvīstu, pagōjušajā godā tyka izstrōdōti ari profesijas standarti. Kōdreiz jau ari skūlai nūsaukumā beja vōrds “lietišķā māksla”, bet, laikam ejūt, kod aktuals kļiva dizains, lītiškō mōksla aizgōja ūtrajā planā. Bet skūlā mes vysu laiku centemēs saglobōt senejōs omotu tradicijas,” stōsta Inese Ratniece. Ari Inese sovulaik ir beiguse šū skūlu. “Es mōcējōs aušonu Rēzeknes Lītiškōs mōkslas vydusskūlā pi skūlōtōjas Kauliņas. Un vēļ pluss ir tys, ka jauneibā sōku vadeit studiju “Dzīpariņš”, kod atbrauču uz Rēzekni. Tod maņ beja breiniškeiga pīredze satikt daudzas audējas, tys beja ostoņdesmytūs godu sōkumā. Tod beja ļūti daudz audēju, bet pošlaik “Dzīpariņā” ir daudz rūkdarbneiču. Redzit, ar stellem ir tai, ka tom ir vajadzeiga vīta, kur tōs nūvītōt, vasala ustoba. Tys na vīnmār īspējams daudzdzeivūkļu mōjōs, turklōt tī ir loba dzērdameiba, kaimini varātu dzērdēt steļļu klaudzēšonu. Ari es poša naaužu mōjōs agri nu reita voi vālu vokorūs, lai natraucātu kaimiņu mīru. Bet nu studijas “Dzīpariņš” audējom tik daudz īsamōcējūs, kū skūla tūmār navarātu tik daudz īdūt,” atzeist Inese Ratniece. Skūlā jau na tikai īmōca aust, audzēkni teik īsaisteiti ari dažaidūs projektūs, lai izpēteitu vairōk šū senejū omotu. “Sovulaik mes pētējom sagu rokstus. Tod beja projekts “Pirts dvieļi Latgolā”, kur pētējuma rezultatā saprotom, ka dvīļus pērtej speciali naaude, bet tūs sašyva jau nu nūlītōtīm pologim. Bet dvīļus aude cytom vajadzeibom, pīmāram, bārna īteišonai, sīvītei pēc dzemdeibom… Tūmār, apmeklejūt pērtneicas, konstatējom, ka jom krōjumūs ir skaisti dvīli, tōpēc sekōja cyts projekts – pētējom dvīļu rokstus. Mes nikō jauna naatklōjom, bet audzēknem un skūlai tys beja ļūti vērteigi. Izveidōjom dvīļu rokstu burtneicu, kū izplatējom pa vītejōm bibliotekom. Pēc tam pētējom tautas tārpus. Vōrdu sokūt, skūla vysu laiku ir veļtējuse uzmaneibu senejīm omotim. Pošlaik aušonu var apgyut programā “Produktu dizains”. Tagad izveidōta modularō sistema, kod apgyustamō informacija sadaleita moduļūs. Tys pats jau mōceibu prīkšmets vīn ir, bet dūma ir taida, ka kaids var apgyut kaidu daļu nu programas – moduli un par tū sajimt aplīceibu. Pīmāram, ja kaida sīvīte gribātu apgyut tikai aušonu, jei mōceitūs tikai moduli, kur mōca praktiskōs aušonas lītas, sajimtu aplīceibu un varātu strōdōt. Bet pagaidom vēļ nav atrysynōti samoksas jautōjumi, jo pi mums ir tikai budžeta vītas audzēknim. Programā “Produktu dizains” ir apkūpōti vairōki materiali – kūks, keramika, tekstils, metals – ar dūmu taidu, ka audzēkni īpazeist vysus materialus un tod izavēlejās, kū tīši apgyus. Pīmāram, aušonu voi keramiku. Tagad ir daudz dažaidu materialu, kurus var izmontōt aušonā, bet agrōk beja tikai lins, kūkvylna un vylna. Tod zynōja, kai šī materiali “uzavadās”,” stōsta Inese Ratniece. Ja runoj par tīm pošim linu izstrōdōjumim, dvīlim voi goldautim, Inese Ratniece atzeist, ka ir vēļ daudz kas jōpētej, pīmāram, kai izmozgōt traipus nu linu dvīlim, goldautim, jo ar myusdīnu teireišonas leidzeklim tys na vīnmār izadūdās. Tymā pošā laikā muzejūs radzamī eksponati – senejī dvīli, goldauti u. c. – ir bez traipim (audums, prūtams, var byut laika gaitā nūdzeltējis), kas līcynoj, ka agrōk saimineicas bejušas gudras, zynōjušas, kai izteireit traipus.
Rāmis, trizuļi, sviras
Inesei Ratniecei jautōju: kaida veida stelles tod ir? “Pošas pyrmōs – tōs ir
rāmja stelles
. Kod uz kūka rāmja teik uzstīpti velku dīgi un tod ar rūkom īauž dīgu, leidzeigi kai lō-pūt zeči. Šōs stelles ir vysvīnkōršōkōs. Bet ari tom ir pylnveidōtas īspējas, lai vīglōk varātu aust. Tōs pīlītoj gobelenu audējas. Pluss taids, ka vysu audumu uzreiz redz. Ostoņdesmytajūs godūs beja tekstilmōkslas uzplaukums Latvijā, un tod beja rakstureigas lelas kompozicijas, kas tyka austas rāmja stellēs. Tod ir
trizuļu stelles
. Tom ir mozi ritenteni velku dīgu cylōšonai un škeirīna veidōšonai. Trizuleiši tyka savīnōti ar pamynom. Šōs stelles šudiņ vairs nav popularas, jo tōs vajadzēja ļūti precizi nūregulēt. Tod nōce
sviru stelles
, kur dīgu viļkšona uz augšu un leju beja ar sviru paleidzeibu. Latvijā ryup-nīciski naražoj stelles, īspējams, ir kaids meistars, kas tōs darynoj. Audēji stelles pērk Somijā. Ari skūla tur tōs ir pērkuse, tīsa, lītōtas, jo jaunas ir ļūti dōrgas. Somijā izgatavoj trizuļu stelles, bet tōs var pōrtaiseit par sviru stellem. Ir vēļ ari
Viļumsona stelles
, kas ir pusmehaniskas, ļūti leidzeigas ryupnīciskajom. Tur dīgu cylōšona nūteik ar karšu sistemu. Ar šom stellem var izaust ļūti skaistus rokstus, bet poša aušona ir ari ļūti sarežgeita, tōpēc Viļumsona stelles nav īdzeivōjušōs. Reti kur var atrast taidas. Latgolā Viļumsona stelles beja leidz septeņdasmytajim godim. Kod vēļ pastōvēja uzjāmums “Daiļrade”, daudzas audējas aude ar Viļumsona stellem. Agrōk jau kotrā sātā beja stelles, audumus jau tai navarēja vīg-li nūpērkt. Ari apgērbu nu pošu austō auduma gatavōja poši, un taidam apgērbam beja lela vērteiba, jo dorbs beja īguļdeits lels,” stōsta Inese Ratniece.
Voi dzeivojam taupeigi?
Lai saražōtu dabeigu audumu (vylna, kūkvylna, lins), ari taidu, kur klōt ir sintetika, ir jōpatērej daudz resursu – gon izejvīlas, gon dorbs, ari elektreiba, yudiņs un citi resursi. Tekstils teik ražōts lelā daudzumā – kotra goda-laika sezona atnōk ari ar jaunas mūdes dvesmu, ar jaunom apgērba kolekcijom. Kur palīk “vacūs” kolekciju apgērbs? Izarōdīs, ļūti daudz tekstila nūnōk atkrytumūs, tōpēc aizvīn bīžōk sabīdreibā teik runōts par “zaļū” dūmōšonu, aicynojūt vysus saudzeigōk izaturētīs pret dobu un izmontojamīm resursim. Ja tai labi padūmoj, pīmāram, linu pologs kolpoj daudz ilgōk un ir daudz veseleigōks nakai sintetiska auduma pologs, kas pēc dažom mozgōšonas reizem “izškeist”… Tōpēc svareigi ir saglobōt senejō omota prasmes.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri