Rēzeknes nūvoda Lendžu pogostā atsarūn Sarkaņu Jaunovas Marijas Bezvaineigōs ījimšonas Romas katōļu bazneica. Tei ir vīna nu senōkajom svātceļōjumu vītom Latgolā, turklōt šei svātvīta ir vacōka par Aglyunu. Pārņ vosorā Vatikans Sarkaņus apstyprynōja par oficialu svātceļōjuma vītu.
Ari 1. julijā uz Sarkanim dūsīs daudz ticeigūs, jo jau ūtru godu tur tiks atzeimāti Vysusvātōkōs Jaunovas Marijas svātki, kas ir bazneicas draudzes lelōkais un nūzeimeigōkais nūtykums.
Par Sarkaņu bazneicu vairōk pastōsteja draudzes lūceklis Valerjans JONIKĀNS.
“Bazneicas rasšonōs Sarkaņūs teik attīcynōta uz 17.–18. godusymtu. Sōkumā beja kapleica, pēc tam uzcalta kūka bazneica. Tei atsarodōs pi zvanineicas. Tagad tymā vītā, kur beja vacōs kūka bazneicas oltors, stōv krysts. 1830. godā Ludzas dekans Ontons Latkovskis tyka pōrcalts uz Sarkanim, un jys tymā godā uzsōka bazneicas ceļtnīceibu. Pēc nailga laika jys nūmyra, bet testamentā sovim radinīkim beja uzlicis par pīnōkumu pabeigt bazneicas ceļšonu. Prūtams, bazneicas byuvnīceibā nūteikti pī-sadalejōs vītejū pūļu muižinīku kūpīna. Ari zemnīki, kas tymā laikā beja dzymtcylvāki un pi sovim kungim beja pīsaisteiti. Tai pēc trejsdesmit godim – 1860. godā – bazneica uzcalta un īsvēteita. Bazneicas ceļtnīceibā pīsadalejōs ari muna vacōtāva vacaistāvs Bartolomejs Krompāns. Myusu dzymta te ir īauguse ar saknem. Bazneicā, tai dūmoju, visi nu myusu dzymtas ir kristeiti, laulōti un ari myužeibā pavadeiti. Ļūti taida pacylōjūša sajyuta. Kaidi kungi tod vaļdeja? Pēc kopu pīmineklim pi bazneicas sprīžūt, tī beja Rodzeviči, pūli. Muiža bejuse Poznanē aiz Sedzera azara. Tod Sarkaņūs beja nalela muiža, un vēļ Zalesjes muiža aiz Taudejanim. Arhiva datūs redzēju, ka nu Zalesjes muižas 1850. godūs Sarkaņu bazneicā kristeiti bārni nu muižinīku dzymtas. Cik es atcerūs, muna bērneiba ari ar itū bazneicu saisteita. Myusu gimine ir religioza. Ari padūmu laikūs taida beja. Svātdīnōs ar mamu un papu beja jōīt uz bazneicu. Tod es dūmōju, kai labi tim kaimiņu bārnim, kuri svātdīnōs var ilgōk pagulēt, mōjōs dzeivōt. Bazneica zīmā beja solta, nabeja kurynōta, bet tod vacōki jau par mani tai kai apsažālōjōs, palaide ōtrōk uz mōjom. Tagad dīvkolpōjums ilgst napylnu stuņdi, bet tūlaik divas stuņdes beja, vēļ latinu volūdā, un beja gryuts izsekōt, nabeja saprasšonas, kas kurā reizē teik dareits. Padūmu laikūs Sarkaņu bazneica vīnmār beja ļaužu pylna parostōs svātdīnōs, bet svātku dīnōs ari bazneicas dōrzā cylvāki stōvēja. Tagad runoj, ka padūmu laikūs ticeigī beja apspīsti, prūtams, religija nabeja atzeita, bet tys kotrā vītā beja atseviški. Beja atkareigs nu tim cylvākim, kas realizēja tū padūmu politiku. I pi mums, par laimi, beja gadejušīs taidi kolhoza prīkšsādātōji voi cīma padūmes prīkšsādātōji, kuri bazneicai īpašu uzmaneibu napīvērse. Kod tagad uz Sarkaņu bazneicu atbrauc ekskursanti, stōstu kai pīmāru: Sarkaņu bazneicai ir speciala dzīsme – Breinumdareitōjas Dīvmōtes himna “Mes Dabasu vaļdneicai dzīdim”. Grōmotōs ir trejs panteni, bet es nu sovas bērneibas atcerūs, ka mes dzīdōjom ari catūrtū panteni. Un tagad atrodu 1938. goda Sarkaņu Dīvmōtes biļdeiti, kuras ūtrā pusē ir tei himna. Catūrtais panteņš skaņ tai:
“Sorg, Marija, Latvijas vaļsti,
Ka breiva tei byutu arvīn;
Un Dīvam un Tēvijai latvīts
Lai kolpoj ikkotru dīn.”
Tagad dūmoju, kai tymūs laikūs varēja taidu dzīdōt? Nivīns prīsters nabeja nūtīsōts, nivīns nu omota atstōdynōts. Bet kai saceju, vītejō vara atļōve mīreigi dorbōtīs bazneicai, nasajauce īškā, jo beja radzams, ka nu bazneicas cylvākim nikaida ļaunuma nav,” stōsta Valerjans Jonikāns. Sarkaņu bazneica ir laukakmiņu ceļtne ļūti vīnkōršā četrstyurainā formā ar nalelu tūrneiti vērs jumta pi īejas. Bazneicas greida klōta ar cementa flīzem. Dīvnomā ir trejs oltori. Centralajā oltorā atsarūn Dīvmōtes Breinumdareitōjas svātbiļde. Un ticeigī nōk, brauc lyugtīs tīši Sarkaņu Dīvmōtei, jo tei uzklausa ļaužu lyugšonas. “Zam svātbiļdes apakšā ir radzamas votas, pateiceibas zeimes, ka cylvāki izlyuguši sev veseleibu voi dvēseles mīru. Dīvmōti Breinumdareitōju uzskota par gimiņu styprynōtōju. Ir stōsts, ka kaida gimine ir atbraukuse lyugtīs, jo ilgu laiku nav varējuši tikt pi bārna, un tod tys bērneņš pīdzimis. Svātbiļde ir nu 19. godusymta. 2012.–2013. godā svātbiļde tyka restaurāta. Tur ir kūka pamatne un uz kūka pamatnes ir audums, uz kura uzgleznōta Dīvmōte Breinumdareitōja. Mes nu tōs gleznas radzam seju un rūkas, un jei īgērbta lynu kleitā, un vērsā zeida apvalks. Lobajā pusē ir svātō Jezupa oltors. Cik vaca svātbiļde ir, nav informacijas, bet dūmojams, ka varātu byut nu 1860.–1900. goda. Svātais Jezups ir gimiņu aizbiļdnis. Kreisajā pusē ir svātō Ontona oltors, jys ir bōriņu un nabogu aizstōvis un ari pazudušū lītu atradējs. Pi jō vēršās ar lyugšonom par pazudušom lītom. 1934. godā, Latvijas breivvaļsts laikā, te beja veiskupa Jezupa Rancāna vizitacija. Sarkaņūs jys uzaturējōs divas dīnas – 23. un 24. junijā. Tod prīsters beja sagatavōjis aprokstu par bazneicu, par tōs tehniskū stōvūkli, tod beja mynāts ari draudzes ticeigūs skaits – 2740 cylvāki. Tagad laikam kaids symts ir. Bet uz šejīni brauc jau na tikai nu Lendžim. Bazneicas īkštelpōs ap 1974. godu beja remonts. Tod vītejī cylvāki braukōja uz Leningradu, tī tērgōja ōbuļus un kartupeļus. Muns paps nu Leningrada atvede preskartonu un ar tū izšyva bazneicas grīstus, jo pyrms tam, gluži kai tagad, nu grīstim byra kaļki. Bet pyrms godim pīcim sešim te otkon beja lels remonts, apmatums beja nūjimts leidz pat kīgelim. Tod Nacionalōs kulturas montōjuma pōrvaļde lyka nūplēst tū preskartonu un izbalsynōt grīstus taidus, kaidi jī beja agrōk, lai ir autentiskais izskots. Bet kaļki bērst. Bazneicas ērgeles naspēlej, tōs ir nalelas. Vacas. Ari bazneicas sūli pōrdzeivōja restauraciju. Plēse krōsu nūst, vēļ nav leidz golam nūteireits, mēginoj atjaunōt jūs senejū izskotu. Lobajā pusē, prīškā ir kungu sūls, kai radzams, tam ir greida, lai sādātōjim nasoltu kōjas,” stōsta Valerjans. Apejam ari apkōrt bazneicai. Valerjans Jonikāns nūrōda uz ceļtni: “Nu akminim calta, zemnīki tūs vede. Bazneica ar kaļkim myurāta, tod jau cementa nabeja. Saimineicas sātōs vōce ūlas, un ūlu boltonumus lyka klōt pi kaļkim. Labi stōv, nikas nabērst, sīnom remonts nav taiseits. Kod žūgs calts, gon nazynu, bet atjaunōts, kod kaidu laiku te saimnīkōja Rēzeknes dekans Zeile, kaidus četrus godus. Vēļ beja tai, ka ūzula zori, kas stīpēs leidz pošim bazneicas myurim, radeja mytrumu. Ar lelom gryuteibom nu Dobas pōrvaļdes dabōta atļauja apgrīzt tūs lelūs zorus. Apgrīzem, bazneica sōka elpōt,” stōsta Valerjans. Un patīšam, ūzuls pōrsteidz ar sovu varenumu. Ari lapegles lelas saaugušas. Blokus bazneicai atsarūn kopi, kur apglobōti Rodzeviču dzymtas pōrstōvi. Uzmaneibu pīsaista pīmineklis ar eņgeļa skulpturu, uz tō raksteits, ka tī paglobōta Leokadija Rodzeviča. “Leokadija kai jauna meitine nūmyruse 1880. godā, kod bejuse Pīterpilī. Atvasta un te paglobōta. Un, kod paglobōta, gadejīs, ka kaids bārns izdzērdējis trūksni tymā kopā. Sasaukti ļaudis, atrokts kops. Meitine beja pōrsagrīzusēs. Tys nūzeimej, ka jei nabeja nūmyruse, kod jū apglobōja, laikam letargiskais mīgs bejis,” stōsta Valerjans Jonikāns. Leidzās bazneicai atsarūn ari zvanineica, kas byuvāta 19. godusymta nūgalē. “Zvanineicas bolsti jau beja izagōzušīs, labi, ka laikus paspēja tūs nūstyprynōt, tod pakōpeniski restaurēja,” stōsta Valerjans Jonikāns. Sarkaņu katōļu bazneica ir saglobōjuse līceibas par 19. godusymta ūtrōs puses ceļtnīceibas tradicijom, bet mōkslas jūmā izaceļ Dīvmōtes Breinumdareitōjas svātbiļde. Bet poša bazneica ikvīnu sagaida, pōrsteidzūt ar sovu vīnkōršeibu un naizsmeļamū goreigumu.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri