Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Projekti

Lai napazyud vēlme strōdōt ar mōlu

Publicēts: 24. novembris 2023 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 5 min Komentāri (0)
Dalies:
Lai napazyud vēlme strōdōt ar mōlu

Īprīkšejūs projekta “Omots – zalta pamats” rokstūs asam stōstējuši gon par maizes cepšonu, gon sveču līšonu, aušonu un veižu peišonu. Bet ir kaids omots, kas ari nōk nu dziļas senatnes, – pūdnīceiba. Par tū – šajā nūslādzūšajā projekta rokstā. Agrōk Latgolā beja daudz pūdnīku. Ir slovonas pūdnīku dzymtas, kas paaudzi nu paaudzes nūdūd sovas zynōšonas tōļōk. Bet par pūdnīceibu runōju ar mōkslineicu, mōkslas vēsturneicu, pedagogi, Latvijas Mōkslas akademijas Latgolas filiales lektori un keramiki Eviju VASILEVSKU.

– Ikdīnā asam pīroduši pi smukim, ryupnīciski ražōtim traukim… Agrōk beja sovaidōk…

– Jā, agrōk lītōja traukus, kū meistari izgatavōja nu Latgolas mōla. Bļūdeņas, krūzes, pūdus krējuma nūstōdynōšonai jeb slojenīkus, ļakus, konnas, škeivus, svečturus, bōbaunīkus… Kas ir bōbaunīks? Tys skaitōs sīvu trauks, nalels izmārūs, apmāram puslitra tylpuma, bet golvonō pazeime ir, ka snīpeits ir navys paraleli ūseņai, bet gon perpendikulari ar taidu nūlyuku, lai saimineica vyrtuvē varātu vīgli pīlīt pīnu pi mērces. Šaidas formas krūze ir bejuse vysā Latvijā. Vysvairōk bōbaunīku lītōja vyduslaikūs. Vacreigā, veicūt izrokumus, pārņgod atrosta taida krūze tualetē, kas aplīcynoj, ka tys ir tikai sīvu trauks, jo ar tū varēja ōtri apsamozgōtīs. Leidz pat kaidim pagōjušō godusymta pīcdesmytajim godim, dūmoju, Latgolas meistaru taiseitī saimnīceibas trauki beja vysōs vyrtuvēs. Pakōpeniski tī izzuda, dūdūt vītu veikalā pērktajim traukim. Tūmār ari myusdīnōs ir cylvāki, kuri lītoj šūs mōla traukus.

– Pastōstit par mōlu…

– Tradicionali Latgolā mōlu meistari voi nu roka poši, bet ja jūs zemē nabeja loba mōla, tod sarunōja ar tyvōkū kaimiņu. Vēļ dīzgon ilgi pēc Ūtrō pasauļa kara Latgolā beja meistari, kuri izmontōja pošu roktū mōlu. Bet myusdīnōs sova mōla rakšona ir ļūti lels ratums, jo tys ir smogi, jōbyut zynōšonom, lai izroktū mōlu sagatavōtu veidōšonai un virpōšonai. Bet tūmār ir taidi “dinozauri”, kas tū dora, – tys ir Raivo Andersons Preiļu pusē, Kristaps Braslis Alūksnē, Olga un Valdis Pauliņi Krōslovā, kuri rūk Daugovas mōlu. Zynu, ka Raivo Andersonam ik pa laikam pīsavīnojās ari Aleksandrs Visockis nu Maltas. Ari Akmenīšūs, kur es dzeivoju, mōlus roka muns veirs Evalds Vasilevskis, un šūbreid tū doru ari es. Es cenšūs mudynōt ari cytus keramikus rakt sovu mōlu. Pagōjušajā godā mums beja skaists projekts – ceļōjūšō izstōde “Iesākumā bija māls”, kurā tod apsavīnōja visi šī meistari kūpā – Raivo Andersons, Kristaps Braslis, Olga un Valdis Pauliņi ar meitu Līgu Krasnikovu, Alla Silova, Dace Losāne un es. Beigu pūsmā mums pīsavīnōja Sarmīte Stapule nu Ludzas, kura beja sarokuse Bozovas mōlu. Kotras vītas mōls ir cytaidōks, gon vizuali, gon pēc taustes. Pīmāram, Krōslovas mōli ir skaisti, tymsi sorkoni un taidi trekni ar mozim, smolkim vizlas gabalenim, un ar taidu mōlu jōprūt strōdōt. Kristaps beja saracis Kuprovas mōlu, tys otkol sovaidōks beja. Bet, kūpumā jemūt, izstōdes aplīcynōja, ka vītejū mōlu kai materialu var izmontōt un tys ir lobas kvalitates. Tikai vīnkōrši jōprūt tū pareizi sagatavōt. Dīmžāļ vacmeistaru zynōšonas ir mozlīt tai kai nūzudušas, jō pēc Ūtrō pasauļa kara, dūmojams, sešdesmytūs godu ūtrajā pusē, daudzu meistaru darbneicōs īnōce ryupnīciski sagatavōti mōli. Tod, kod sōcēs “Latvijas keramikas” un “Daiļrades” laiki, tod vysbīžōk voi nu pīgōdōja mōlus, voi tūs varēja nūpērkt specialūs veikalūs.

– Kai tod tū sovu mōlu īgyust?

– Pīļauju dūmu, ka myusdīnōs kotram meistaram ir cytaidōka kōrteiba, kai jys tū dora. Bet vyspareizōkais ir, kod mōlu izrūk un ļaun tam atsarastīs zam klajas debess – lai tū leits mērcej, sols sasaļdej, saule kaļtej. Jo ilgōk nu zemes izrokts mōls stōv saulē, vējā, leitā, jo lobōkas kļyust tō plastiskōs īpašeibas. Pēc tam vajadzātu byut tai, ka tys ir klivis piļneigi sauss. Tod jū aplej ar yudini, sameica krema konsistencē un nūstōdynoj. Izmontoj nūstōdynōtō mōla augšejū daļu (apakšā palīk akminteni, sakneites). Mōls Latgolā ir apmāram divu lōpstu dziļumā, jo tys atnōcis lelō šļyudōņa laikā nu Skandinavijas, tōpēc tō ir tik daudz.

– Kai senatnē veidōja traukus?

– Sōkūt ar neolita laikim, trauki tyka veidōti tikai un vīneigi ar rūkom – mōla masu formēja ar rūku paleidzeibu. Jebkura trauka veidōšonōs sōkās ar opolas bumbas veidōšonu, ar pērkstim vyducī veidojūt bedreiti. Tod nu slūksneitem audzej trauku iz augšu. Mehaniskais leidzeklis – kōjmynamō virpa – īnōce tikai 10.–11. godusymtā.

– Pastōstit par sevi! Kur jums saknes? Kai klivot keramike?

– Ar saknem ir interesanti. Asu pīdzymuse Gulbenes rajona Galgauskā. Mōcejūs Daugavpilī kulturvēsturi. Tod Saules skūlā mōceju kulturas un mōkslas vēsturi. Paraleli dorbam īsastōjūs Latvijas Mōkslas akademijā, kur studēju mōkslas teoriju un zynōtni. Pādejā studiju godā īpazynūs ar pūdnīku Evaldu Vasilevski, un ar jū nu 2000. goda augusta dzeivōju Kaunatas pogosta Akmenīšūs. Mums ir trejs bērneņi. Par sovom dziļōkajom saknem uzzynōju piļneigi najauši pyrms pōris godim. Muzejā tyka eistynōts pōrrūbežas projekts, kura ītvorūs vajadzēja uzraksteit par muzeja krōjumā asūšīm 500 pūdim, vajadzēja papēteit vairōk ari par pūdnīkim. Uz Maltas–Pušas pusi dzeivōjuši pūdnīki Viļumi, tei bejuse dīzgon plaša dzymta. Nūskaidrōju, ka muna vacmāmeņa nōk nu Viļumu dzymtas. Vacmōtes onkulis ari beja pūdnīks. Tai ka genetiska saikne ar mōlim un Latgolu maņ beja. Pakōpeniski sanōce tai, ka ar mōlu “saslymu” ari es. Tod, kod bārni beja mozi, mōls, prūtams, nabeja prioritate, taipat mums beja saimnīceiba, kaidu laiku pat beja trejs zyrgi. Pakōpeniski vysus pūdnīka dorba etapus, kaidi mōjōs tyka veikti, apgyvu. Ari šūbreid, kod Evalda vairs nav, jo miris, vyss dorbs ar mōlu Akmenīšūs turpynojās. Mozlīt cytaidōk, jo ir cyti laiki. Ar mōlu munōs mōjōs “saslyma” ari Dace Losāne, kura tagad aktivi strōdoj ar keramiku. Jai ir sovs ceplis. Asu prīceiga, ka cylvākam īdvesmu devu izavēlētīs taidu nūpītnu dzeives vērzīni. Es strōdoju ari Kaunatas vydusskūlā, vodu keramikas pulciņu jau ūtrū godu. Bārnim ļūti pateik dorbōtīs ar mōlu. Varbyut kaids nu bārnim nōkūtnē izlems kļyut par pūdnīku. Golvonais, lai napazyud vēlme strōdōt ar mōlu, lai zynōšonas īt nu paaudzes uz paaudzi. Myusu zemes īpašumam Akmenīšos ir dūts nūsaukums “Pūdnīku skūla”, jo 1990. godā Evalds Vasilevskis, atsasaucūtīs uz Imanta Ziedoņa aicynōjumu Latvijā dybynōt amatnīku brōleibas un dybynōjumus, kūpā ar audzēknim nūdybynōja Latvijas kulturas fonda kūpu “Pūdnīku skūla”. Nu 2013. goda “Pūdnīku skūla” registreita kai bīdreiba. Ari zemes īpašumam ir interesanta vēsture, kuru Evalds nazynōja. Šei informacija maņ pārņgod atnōce najauši. Uz kolna, kur mums pūdnīceibas apmetne, kas dorbojās syltō laika periodā, atsarūn kaidas mōjas pamati. Izarōdīs, tur dzymuse un auguse Veronika, kuru tod ari sastopu. Jei pastōsteja, ka pēc Ūtrō pasauļa kara mōte īsaprecējusēs Kaunatas pogostā nu Maltas. Jōs brōļs apkōrtnes cylvākim myurējis cepļus. Un mōlu racis turpat, kur es. Jys racis ari boltū mōlu, lai varātu krōsnes apmest, lai tōs byu-tu gaišōkas, skaistōkas. Pagaidam tū boltū mōlu Akmenīšūs naasu atroduse…

– Paļdis par sarunu! Lai veicās!

Aija MIKELE-STRUŠELE

AUTORES foto un foto nu Evijas Vasilevskas albuma

 

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.