Pyrmōs ziņas par lyugšonu nomu jeb kapelu Nautrānu pusē atrūnamas 1710. goda dokumentūs, kapela atsarodōs Žogotu sādžā. 1791. godā Žogotūs uzcalta pyrmō kūka bazneica, tī ir ari Nautrānu draudzes pyrmsōkumi. Senōkōs bazneicas grōmotas, kas atsarūn Latvijas Vaļsts vēstures arhivā, ari dateitas ar 1791. godu. 1799. godā ar Zaļmuižas muižkunga Nikolaja Rozenšilda-Paulina reikōjumu kūka bazneica tyka pōrcalta uz Rogovkas centru. Kūka bazneica beja labi uzturāta, par kū līcynoj 1833. un 1855. goda pōrskota un vizitacijas dokumenti. Bet jau 19. godusymta beigōs Nautrānu draudzes vacōs bazneicas stōvūklis kliva naapmīrynūšs, tyka nūlemts, ka vajag ceļt jaunu bazneicu. Tymā laikā Nautrānu katōļu draudze beja vīna nu lelōkajom vysā Latgolā. Tyka vōkti zīdōjumi, bet dabōt atļauju byuvnīceibai nabeja tik vīg-li. 1901. godā tyka uzsōkti byuvdorbi bez vysas cara vaļdeibas atļaujas. Bazneica tyka calta par gūdu Vyssvātōkōs Jaunovas Marijas Bezvaineigajai ījimšonai. Dīvnoma ceļtnīceibai izmontōti sorkonī kīgeli. Dīvnomam beja īlykti jau pamati un izbyuvātas sīnas leidz lūgim, bet pēc konflikta storp cara vaļdeibu un konsistoriju dorbs beja jōpōrtrauc. Prāvests un vikars tyka izsyuteiti trymdā par patvaļeigu bazneicas byuvnīceibu. Nu 1903. leidz 1912. godam par Nautrānu draudzes prāvestu beja Daniels Jasinskis, un jys atsōka dīvnoma byuvdorbus, veice ari tō pōrprojektēšonu, izmontojūt par pamatu Daugavpiļs Vyssvātōkōs Jaunovas Marijas Bezvaineigōs ījimšonas bazneicas projektu. Tōpēc obas šōs bazneicas ir ļūti leidzeigas. Bazneica calta romaņu stilā, tai ir divi tūrni, cynkōta skōrda jumts. Grīsti bolstōs uz masivim pilarim, kas bazneicu sadola trejōs daļōs ar trejim oltorim. Obōs pusēs lelajam oltoram ir divas lelas zakristejas. Bazneicu īsvētēja Mogiļevas arhiveiskups Vincents Kļučinskis 1914. goda 8. junijā. Tod jō vizitacijas braucīnī pa Latgolas draudzem vēļ tyka īsvēteita ari Rēzeknes Jezus Sirds bazneica, Stērnīnes, Cyskodu un Vydsmuižas Romas katōļu bazneicas. Bet vacō kūka bazneica tyka nūjaukta 1915. godā un tōs materiali izmontōti Strūžānu katōļu bazneicas byuvei (tei pēc tam nūdaga 1954. godā remontu laikā). Daudz dorba Nautrānu draudzes un bazneicas vēstures izpētei ir veļtējuse vītejō īdzeivōtōja, nūvodpētneica Andra Zubko-Melne, kura bazneicas symtgadei izdeve grōmotu “Nautrānu Romas katoļu draudze”. Jai lyudzu pastōsteit par saglobōtū senōkū sakralū montōjumu. “Nu vacōs bazneicas laikim ir sasaglobōjuse myura žūga daļa, styura kapela un zvanineica. Zvanineicā atsarūn prāvesta Ontona Knaševiča laikā īsvēteitais Nautrānu bazneicas lelais zvons, kam dūts Ontona vōrds. Apkōrt zvonam trejōs ryndōs ir īkolts teksts latgalīšu rokstu volūdā: “SZYM ZWONAM WORDS IR ONTONS. AIZGODOTS CAUR STARAWIEJSZONU UN MOKSU MOCIETOJA ONTONA KNASZEWICZA 1877. G. LAI SKAN TAM KUNGAM UZ LELOKA GUDA.” Vysinteresantōkais ir tys, ka raksteits ir navys pūļu ortografijā, bet latgaliski. Raksteit latgaliski tymūs laikūs beja lels izaicynōjums, jo beja drukas aizlīgums (1865–1904). Šymā laikā ar latiņu burtim nadreikstēja raksteit, tikai kirilicā. Par šū pōrkōpumu varēja sajimt borgu sūdu. Vēļ ar šū zvonu saisteits nūtykums 2. pasauļa kara laikā, kod varas īstōdes beja izdavušas reikōjumu bazneicu zvonus atdūt pōrkauseišonai armijas vajadzeibom. Nautrānīši zvonu izglōbe, vīn nav nūskaidrōts, kur eisti zvons beja nūslāpts – Lelajā Ludzas azarā voi natōlajā Gailumu azarā. Pēc kara Ontons atsagrīzīs atpakaļ sovā vītā un skaņ leidz pat šai dīnai. Pōrejais žūgs pīmyurāts klōt vēļōk, bazneicas dōrzā pat radzama tei vīta. Bet tei vīta, kur bazneicas dōrzā atsarūn myura krysts, ir vacōs kūka bazneicas oltora vīta. Krysts pastateits 1956. godā, kod beja veiskupa Kazimira Duļbinska kanoniskō vizitacija,” stōsta Andra Zubko-Melne. Īejūt bazneicā, radzami divi skaisti nu kūka veidōti eņgeleiši. Izarōdīs, tī ir vacōkī prīkšmeti bazneicā. “Kūka eņgeleišus atroda myu-su prīsters bazneicas bēneņūs. Pārņ tī beja aizvasti restaurēt. Kai sacejuši restauratori, kūka eņgeleiši varātu byut 200–300 godu vaci, ka jī ari ir nu vacōs kūka bazneicas. Bet Fatimas kapelā, kas te īreikōta 1967. godā Fatimas Dīvmōtes gūdam, atsarūn vīnkūča figuras un citi prīkšmeti, kas ari sasaglobōjušīs nu vacōs bazneicas,” stōsta Andra Zubko-Melne. Pi vacōkajim sakralajim prīkšmetim attīcynomas ari krystaceļa gleznas, kas ari, īspējams, sasaglobōjušōs nu vacōs bazneicas. Dīvkolpōjumi bazneicā nav īdūmōjami bez ērgeļmuzikas. Šūgod 10. septembrī bazneicas ērgelem (varganim) byus 85 godi. Svineigajā dīvkolpōjumā ērgeles īsvētēja prelats profesors Alfons Novickis. Instruments byuveits Reigā Herberta Kolbes darbneicā 1939. godā. Ļūti īspējams, ka šōs ērgeles beja pādejais nu Herberta Kolbes dorbim un ari lelōkais zynomais jō taiseitais instruments Latvijā. Tōs ir 21 registra ērgeles ar 1542 stabulem. Ērgeles ir Vaļsts nūzeimes mōkslas pīmineklis. Storp cytu, kod 1992. godā Rēzeknes Muzikas vydusskūlā tyka izveidōta ērgeļu klase, jaunī ērgelnīki vyngrynōjōs spēlēt ērgeles un ari kōrtōja vaļsts eksamenus tīši Nautrānu bazneicā, kur tūbreid beja vīnas nu lobōkajom ērgelem apkōrtnē. Ari pasaulslavenō ērgelneica Iveta Apkalna sovam pymajam storptautyskajam ērgelnīku konkursam gatavōjōs Nautrānu bazneicā. Vēļ jōpastōsta, ka Nautrānu bazneica šūmēnes pīdzeivōja nalelu remontu – tyka krōsōts jumts, bet īškā nūkrōsōta fasade, kas nu mytruma beja apdrupuse. Par bazneicu var stōsteit daudz; te cylvāki puļcejās gon prīka, gon skumu breižūs. Bet, slejūt tūrņus dabasūs, bazneica aicynoj ari cylvāku tīktīs augšup.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Eduarda UTĀNA un Ingūnas BULDURES foto
Komentāri