2. aprīlī Latgales Kultūrvēstures muzejā tika atklāta keramiķei un pedagoģei Janīnai Gribustei veltītā piemiņas izstāde “Skolotāja Janīna Gribuste”, kas būs apskatāma
līdz 2. maijam
. Atklājot izstādi, LKM Mākslas nodaļas vadītāja
Inese Dundure
uzsvēra: “Mēs esam sapulcējušies, lai atcerētos izcilu keramiķi un pedagoģi Janīnu Gribusti. Viņas darba gaitas lielā mērā pagājušas šeit, Rēzeknē, strādājot Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā un audzinot un mācot dažādām vecmeistaru gudrībām jaunos censoņus. Šajā izstādē satiekas divas dažādas enerģijas. Viena – sena, kas nāk no tiem laikiem, kad audzēkņi veidoja savus diplomdarbus, strādāja dienām un naktīm, un arī mūsdienīgā enerģija, kad šie paši audzēkņi strādā jau augstākā līmenī, Janīnas Gribustes izskoloti sākuma posmā. Uz zemākajiem podestiem izstāžu zālē redzami Lietišķās mākslas vidusskolas absolventu diplomdarbi, bet uz augstākajiem podestiem – šo pašu mākslinieku jau šodienas darbi, kas parāda, kādos virzienos viņi pašlaik strādā.” Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore
Anastasija Strauta
turpināja: “Gads apritējis, kopš Janīna Gribuste devusies mūžībā. Toreiz, kad pavadījām viņu mūžībā, nāca doma, ka jāsarīko viņas piemiņas izstāde. Te jāsaka ārkārtīgi liels paldies gan viņas kolēģiem – pedagogiem, gan audzēkņiem, kuri atsaucās, jo šī izstāde veidota gan no pašas Janīnas Gribustes darbiem, kas glabājas mūsu muzeja krājumā, gan no mākslas skolas zelta fonda, gan viņas audzēkņu un kolēģu darbiem.” Ar Janīnu Gribusti mākslas vidusskolā visilgāk kopā ir strādājusi pedagoģe un keramiķe
Anita Bernāne
. Viņa stāstīja: “Man patiess prieks, ka beidzot diplomdarbi no skolas fondiem, kur tie gadu desmitiem stāvējuši tumšā telpā, izcelti gaismā. Un ko mēs ieraugām! Ieraugām brīnumdarbus! Man pašai pārsteigums, cik labi virpotāji ir bijuši audzēkņi! Un tas tiešām, pateicoties mūsu skolotājai Janīnai Gribustei, arī manai pirmajai skolotājai. Viņa teica: “Kas tas ir par keramiķi, kurš nemācēs virpot.” Virpošana ir grūta tehnika, varbūt visgrūtākā, jo tā uzreiz nedodas rokās, tur daudz jātrenējas. Es pati atceros, cik grūti veicās ar virpošanu, ka sestdien vai svētdien atradu kādu iespēju tikt skolā, lai patrenētos virpošanā. Janīnas Gribustes devumu nevar novērtēt ar vārdiem. 55 gadu garumā bijām pazīstamas, – sākot no 1970. gada, kad iestājos Lietišķās mākslas vidusskolā. Janīna bija vēl jauna skolotāja, bet stingra. Mums lika strādāt tā, ka likās – te viegli nebūs. Viņa mācīja mums virpošanu, jo visi keramikas darbi balstījās pārsvarā uz virpošanu. Tas laikam ieaudzināja formas izjūtu, vienkāršo lakonisko formu. Viņa arī pa laikam svečturus veidoja. Tie, kuri pie viņas mācījās, to visu zina. Paldies Janīnai Gribustei!”
Bet ko mēs zinām par keramiķi Janīnu Gribusti?
Janīna Gribuste ir dzimusi 1940. gada 12. septembrī Zundos, Rēzeknes apriņķī. Jau bērnībā viņa iepazina māla burvību, veidojot pirmās bļodiņas no gaiši pelēcīga gleizda. Šī aizraušanās kļuva par viņas mūža aicinājumu. Pēc Rēzeknes 1. vidusskolas absolvēšanas Janīna Gribuste turpināja izglītību Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles Keramikas nodaļā, kur kļuva par skolotājas, ievērojamās keramiķes Martas Krastiņas audzēkni un vēlāk arī kolēģi. Savu meistarību viņa papildināja, apmeklējot Latgales podniecības vecmeistaru Polikarpa Čerņavska, Andreja Paulāna, Ādama Kāpostiņa u. c. darbnīcas un izzinot podniecības noslēpumus. Daudzus gadus Janīna Gribuste bija Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļas stūrakmens. Visu profesionālo mūžu viņa nostrādāja Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (šodien – Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola), ieguldot savu enerģiju un zināšanas Latgales keramikas attīstībā un saglabāšanā. Vairākas keramikas meistaru paaudzes ir izaugušas ar viņas sniegtajiem padomiem praktiskajās nodarbībās, iepazīstot māla īpašības, studējot Latgales tradicionālo tautas keramiku. Audzēkņi Janīnu Gribusti atceras kā stingru un prasīgu skolotāju, kura gan iedrošināja, gan neļāva slinkot, bet kolēģi – kā sirsnīgu un atsaucīgu cilvēku. Viņa bija ne tikai izcila pedagoģe, bet arī māksliniece, radot vienkāršas, bet maiguma pilnas trauku formas. Janīna Gribuste 1983. gadā tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā, bet kopš 1991. gada darbojās Tautas lietišķās mākslas studijā “Rēzeknes apriņķa podnieki”. Savos darbos viņa balstījās uz tradicionālās Latgales keramikas vērtībām, ko viņa pārstāvēja ar lepnumu un pārliecību, nododot savas zināšanas jaunajiem keramiķiem. Janīna bija Latgales keramikas dienu aktīva dalībniece, piedalījās izstādēs Latvijā un ārvalstīs – Lietuvā, Polijā, Vācijā, Maskavā un citur. Viņas darbi ir skatāmi muzejos un privātkolekcijās gan Latvijā, gan ārvalstīs. Piemiņas izstādē līdztekus Janīnas Gribustes darbiem apskatāmi vēl 25 autoru – Imanta Ancāna, Anitas Bernānes, Valijas Dimantes, Jolantas Dundenieces, Inetas Dzirkales, Elitas Eglītes, Mairitas Folkmanes, Ilutas Grebežas, Unas Guras, Lilijas Kukles, Normunda Langiša, Sanitas Mickus, Ligitas Paknes, Eleonoras Pastares, Valda Pauliņa, Daiņa Pundura, Uģa Puzuļa, Jāņa Roņa, Līgas Skariņas, Elvīras Sprindžukas, Ilonas Šaušas, Aivara Ušpeļa, Andra Ušpeļa, Ivetas Zāģeres un Lilijas Zeiļas – darbi. Izstādē ir eksponēti daudzu Keramikas nodaļas absolventu diplomdarbi, taču vairāki audzēkņi, kuru skolas darbus var apskatīt izstādē, ir gājuši citu ceļu mākslā, bet gūtais rūdījums Keramikas nodaļā noteikti ir devis pamatu tālākiem sevis meklējumiem radošajās izpausmēs. Izstādes centrā ir eksponēta arī Janīnas Gribustes keramika no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma.
Un Latgales zelta podi
Muzeja citā izstāžu zālē var aplūkot keramikas meistaru fotogrāfijas, kas tapušas pētniecības projekta “Latgales zelta pods” (2014–2016) gaitā. Keramiķu portretu fotogrāfe ir Elīna Kursīte. Projekta laikā tika dokumentētas Latgales podniecības tradīcijas un tās dažādās izpausmes konkrētā laikā. 10 gadus pēc projekta vairākās fotogrāfijās redzamie keramikas meistari jau nav mūsu vidū. Viņu paveiktais ir izcils mantojums nākamajām paaudzēm, ar ko var iepazīties arī Latgales Kultūrvēstures muzeja pastāvīgajā Latgales keramikas ekspozīcijā “Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”. Kā redzam, arī mūsdienās Latgales keramika nav zaudējusi savu nozīmi. Tā tiek izstādīta, mācīta jaunajai paaudzei, kļūstot par tiltu starp pagātni un nākotni. Katrs māla darinājums ir kā neliels Latvijas gabaliņš, ko var paņemt rokās.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri