Nalels īskots vēsturē
Gondreiž pyrms 300 godim Prezmā bejuse lyugšonu vīta, un draudzes metrikas te jau raksteitas nu 1738. goda. Dokumentūs pīmynāts, ka Prezmā 1749. godā dorbōjušīs jezuiti, bet jau ap 1778. godu Prezmu kai Rēzeknes filialdraudzi apkolpōja dominikaņu tāvi. 1781. godā Francisks Sokolovskis uzbyuvēja te kūka bazneicu ar solmu jumtu un vīnu tūrneiti. 1833.–1855. goda vizitaciju aproksti līcynoj, ka bazneica jau bejuse Soltanu dzymtas pōrvaļdējumā. 1855. goda īrokstā ari saceits, ka bazneicas āka ir nūsalītōjuse, tōpēc pēc trejs godim tei tyka nūjaukta. 1858. un 1859. godā Prezmas muižas īpašnīki Vladislavs un Oktavija Soltani pasaryupējōs par jaunas katōļu bazneicas byuvnīceibu. Tei tyka calta nu sorkonajim kīgelim un laukakminim ar divim tūrnim. Arhitekta vōrds gon nav zynoms. 1897. godā veiskups A. Simons īsvēteja bazneicu par gūdu svātajim apostolim Seimaņam un Judai. Jōsoka, ka tūlaik bazneica beja īkļauta Feimaņu draudzē. Sylmolas pogosta vēsturi daudz pētējis ir Baļucku cīma īdzeivōtōjs Sergejs Šilovs, rezultatā jys ir izdevis vairōkas grōmateņas – “Silmalas skola”, “Prezma” un “Maltas muiža”. Grōmatenī “Prezma” teikts, ka Prezma pyrmū reizi vēstures olūtūs pīmynāta 16. godusymtā, un tod tei saukusēs Pressmen, kas šymā apkōrtnē bejuse lela un nūzeimeiga muiža. Interesanta ir vēsture, kai te ir mainejušīs īpašnīki. Latgolas vēsturnīks, publicists, muižnīks Gustavs Manteifelis Prezmai beja veļtējis vasalu nūdaļu (kas publiceita 1888. godā Varšavā izdūtajā geografiskajā vōrdneicā). Jys raksteja, ka Pūlijas karalis Stefans Batorijs teicis, ka Prezma ir lela muiža, kas vīnmār pīderējuse lobim cylvākim. 1507. godā tū montōja Overlake-ru dzymta (nu 1514. leidz 1532. godam Overlakers pōrvaļdeja Rositten jeb Rēzeknes piļi). 1550. godā svātūs apostolu Seimaņa un Judas dīnā Filips de Overlakers treju līcinīku klōtbyutnē Prezmas pōrvaļdeišonas tīseibas nūdeve sovam radinīkam Lavrentijam Brinkam. 17. godusymtā Prezma nūnōce Bergu dzym-tas īpašumā, pēc tam – Grothusovu, tod Borhu īpašumā. Jans Andrejs Borhs (Ludzas vacōkais) Prezmu pōrdeve Janam Peresvitam Soltanam, kas beja ītekmeigs pūļu šļahtas pōrstōvis. Kūpš tō laika Prezmas atteisteiba beja cīši saisteita ar Soltanu dzymtu. Padūmu varai Vladislava un Oktavijas Soltanu byuvātō Prezmas bazneica napatyka un pagōjušō godusymta pīcdesmytajūs godūs gribēja tū slēgt un ākā īreikōt klubu kulturas pasōkumu reikōšonai. Vītejī īdzeivōtōji naatbaļstēja itū ideju. Pēc tam bazneicu gribēja pōrvērst par graudu nūlyktovu, bet otkon vītejī nūignorēja šū prīkšlykumu, nivīns uz bazneicu nastīpe graudu maisus. Ticeiba beja styprōka.
Gon vērteibas, gon… laksteigolas
Bazneicas centralajā oltorā atsarūn 19. godusymta pyrmajā pusē darynōtōs kūka skulpturas – krystā systais Kristus, sv. Juda Tadejs un sv. Simons. Vīnā nu sōna oltorim atsarūn nazynoma mōkslinīka 19. godu-symta ūtrōs puses glezna “Madonna ar bārnu”, kas ir Rafaela “Siksta Madonnas” breivō kopija. Izarōdīs, ka bazneicas vēsturiskōs īkōrtas prīkšmatu daļa šūbreid globojās Rundāles piļs muzejā. Bazneica nav īdūmōjama bez ērgelem. Tōs ir izgatavōtas 1815. godā Viļņā Tadeuša Abramoviča darbneicā. Bet Prezmas bazneicā tōs nūnōce 1868. godā, tōs uzstōdēja ērgeļu meistars Konstants Brzezinskis. Baroka stilā veidōtōs ērgeles ir vīnas nu lobōk sasaglobōjušōkajom Latgolā, tōpēc tōm ir lela vēsturiska vērteiba. Jeļena Rumjanceva myusus aicynōja uzkōpt augšā pi ērgelem, tod īslēdze atskaņōt īrokstu. Dīvnomu pīpiļdeja ērgeļneicas Gunas Kises 2016. goda ērģeļmuzikas koncerts Prezmas bazneicā. Jei tod šū koncerta īrokstu uzdōvynōja bazneicai. “Kod strōdoju bazneicā, vīnmār tū īslādzu,” soka Jeļena. Kaidu laiku mes klausejomēs šū koncertu – ērgeļmuzika dvēseli ceļ dabasūs, līkūt dūmōt par dīviškū un myužeigajom vērteibom. Tod myusu saruna atsagrīž pi ikdīniškō. “Re, te sīnai ir plaisa,” Jeļena nūrōda uz tū. “Itū pleisumu sīnā pētej, voi škeļās voi nā bazneica pa pusei. Kas byus? Vajag remontu! Bazneicas bēneņūs dzeivoj bolūži un sikspōrni. Bet bazneicā teik laksteigola, pi vainas ir nalelais caurums styklā pi īejas durovom. Tū vajag saremontēt, meistars jau beja paaicynōts,” stōsta Jeļena. “Bazneicas vīns nu tūrnim ir bez krysta. Kur palicis?” vaicoju. “Krysts ir metala, bet jō pamatne beja nu kūka. Tei sapyva, un krysts sasašķībe. Ja taids, pīmāram, ejūt procesijā ap bazneicu, kaidam nūkrystu uz golvas? Jau pyrms kaidim četrim pīcim godim nu jumta nūjimts. Jōgaida, kod byus sataiseita otkon jauna krysta pamatne, lai tū uzcaltu atpakaļ tūrnī,” skaidroj Jeļena. Apejam apkōrt bazneicai. Apkōrt tai ir Soltanu laika byuvētais originalais kīgeļu žūgs. “Pyrms septenim godim pyrms Leldīnem atnōcu – a te žūga daļa apsagōzuse. “Symtlatnīki” salyka kīgeļus kaudzē, bet vīns meis-tars saceja, ka varātu žūgu atjaunōt, bet nivīns nikō nadora. Kod bazneicu apkolpōja dekantāvs Zeile, jys pasaryupējōs, ka daļa žūga tyka nūstyprynōta ar tumbom,” bazneicas dōrzu izrōda Jeļena. Bazneicas dōrzā apglobōta gon Soltanu meitiņa, kura myruse pīcu godu vacumā, gon vairōki bazneickungi, kuru pīminekļūs uzroksti salosami ar lelom pyu-lem – arī tī prosa restauracijas dorbus. “Re, pa tōm durovom bazneicas sōnūs vīnmār uz dīvkolpōjumu ir nōcis pats Soltans. Bazneicā jam beja specials krāsls. Soltans uzcēle bazneicu, bet kopūs uzlykta tikai nalela plōksneite, kas līcynoj, ka jys tī paglobōts. Napateik, ka Soltana kops ir ni šaids, ni taids,” soka Jeļena. Pēc bazneicas apskates aizbraucam ari uz Prezmas kopim, kas atsarūn natōli. Un teišam, cylvāks, kurš pyrms 165 godim uzbyuvēja dīvnomu, lai tyvōkōs un tōlōkōs apkaimes īdzeivōtōji lyugtu Dīvu, tūmēr ir peļnejis lelōku cīnu. Te teišam byutu jōatjaunoj pīmineklis. Tikai kas tū dareis? Soltanim ir bejuši pēcnōcēji, dāls un meita, mozbārni. Pēcnōcējim ari tagad pīdar montōjumā zeme, parks, kur sovulaik bejuse Soltanu mōja un ari nalela kapela. Jeļena mums izrōdēja ari parku – tī tagad saauguši leli kūki, zōle, un nazynōtōjs pat napamaneitu ni pogrobu, ni īsadūmōtūs, ka te kōdreiz bejuse skaista sakūpta vīta. Laiks vysu pōrmaina. Uz lobū voi slyktū pusi – atkareigs nu tō, voi cylvāks kū dora vai nā. Bet atsagrīžūtīs pi Prezmas kopim. “Kopu zvons vysu karu nūstōvēja, ari padūmu godus, bet, kod atnōce breivōs Latvijas laiki, kaids tū kopu zvonu nūzoga… Tys beja 2000. godūs. Kaut kaidu uzlyka, lai varātu pazvaneit…” skumji nūsoka Jeļena. Tai nu tys ir, kod materialōs vērteibas jem vērsrūku par goreigajom… Nu Prezmas mōjup braucu gon ar gyutajim īspaidim, gon dziļom filozofiskom pōrdūmom.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Ingūnas BULDURES un AUTORES foto
Komentāri