– Mēs atrodamies ēkas ražošanas daļā. Šajā nelielajā telpā arī notiek ražošana. Te notiek vīna rašanās maģija un alķīmija. Mēs gribējām radīt kaut ko skaistu skaistā vidē. Jo vīns nav dzēriens, lai piedzertos, bet dievu dzēriens, kas ir jābauda, ilgi un pamatīgi jāpēta un jāizgaršo katrs malciņš, lai sajustu garšas un aromātu buķeti. Kāds amerikāņu rakstnieks pirms 500 gadiem teicis tā: vīns ir vislabākais pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl un grib redzēt laimīgus. Skotu dzejnieks piebilst, ka vīns ir pudelē iepildīta dzeja. Vīns veicina inteliģentā dialoga kultūru. Vīns nav domāts tam, lai piedzertos un apmiglotu domas, bet lai kulturāli pavadītu laiku un kontaktētos. Pat Bībelē vārds “vīns” ir minēts 450 reizes. Tas liecina, ka cilvēki visos laikos pret vīnu izturējušies ar pietāti. Tāpēc arī mēs tad, kad nolēmām, ka ražosim mājas vīnu, gribējām radīt visapkārt skaistu un iedvesmojošu vidi. Kālab? Kad tu nogursti no darba, vide tevi atkal uzlādē jaunam darba cēlienam.
– Kā radās ideja ražot vīnu?
– Ideja radās sen – visi interesantie projekti rodas kādā radošās apskaidrības brīdī, notika kaut kas līdzīgs klikšķim. Man bija ideja radīt oriģinālas dāvanas radiem un draugiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Kārtējo reizi dāvināt sveci vai rūķīti ir neinteresanti un banāli – ar laiku tādi suvenīri uzkrājas, vāc putekļus un vairs nesagādā nekādu prieku. Tāpēc mēs jau sen sākām domāt par to, kā varētu iepriecināt savus radiniekus svētkos. Gribējām izdomāt kaut ko īpašu, oriģinālu, radītu pašu rokām. Kāda augusta sākumā, kad mūsu dārzā bija daudz ābolu, radās ideja par vīnu. Atceros, togad mežos bija arī daudz baraviku. Mēs devāmies sēņot, bet atgriezušies izdomājām pagatavot mājas ābolu vīnu. Atradām internetā recepti un pagatavojām. Kā par brīnumu, tas ļoti ātri norūga. Mēs salējām vīnu skaistās pudelēs, iesaiņojām, noformējām. Izdevās ļoti labi. Vīns bija garšīgs, to dzēra ar gandarījumu un baudu. Tāpēc nolēmām, ka iesāktais jāturpina un jāmēģina darīt vīnu ne tikai no āboliem, bet arī no dažādām ogām. Mūsu eksperimenti un centieni vainagojās ar panākumiem. Vīns bija garšīgs. Nolēmām labiekārtot vidi, kur vīnu ražo un kur to var nodegustēt. Tā radās skaista vieta, kur mēs pašlaik atrodamies.
– Vai jūs piedalījāties kādos uzņēmējdarbības atbalsta projektos un programmās, lai iegūtu līdzfinansējumu savas biznesa idejas īstenošanai?
– Jā, tāda pieredze mums ir. Taču mēs daudz strādājam un cenšamies visu sasniegt pašu spēkiem. Mūsu pirmais vīna radīšanas eksperiments bija pirms 10 gadiem. Šajā laikā mēs ieguvām zināšanas un pieredzi, kas ļauj mums ražot garšīgu ābolu un dažādu ogu vīnu. Mēģinājām izmantot arī augļus, lai saprastu, kāds vīns no tiem varētu būt. Izmēģinājām dažādas receptes, garšas īpatnības, noskaidrojām, vai vīns bojājas vai nē. Nekādas ķīmijas. Viss dabisks!
– Laikam ļoti daudz informācijas internetā lasījāt…
– Nevaru teikt, ka būtu ieguvusi speciālu vīna ražotāja izglītību. Viss gāja savu gaitu – mācījāmies no savām kļūdām un pieredzes. Mums ir pamatdarbs, kam veltām lielāko laika daļu. Bet vīna darītava – tas ir vaļasprieks, aizraušanās. Patiesībā tas nav nekas sarežģīts. Grūtības sākas tad, kad kaut kas nesanāk, un tu sāc meklēt atbildes, kāpēc tā. – Jums ir ģimenes bizness. Vai atceraties, kad pirmo reizi parādījāt savu produkciju plašākam cilvēku lokam? Kas tas bija par pasākumu? – Mums neatliek laika piedalīties gadatirgos. Taču notika dažādas prezentācijas, piemēram, Rēzeknē mākslas salona–kafejnīcas atklāšanas laikā utt. Var piedalīties degustācijās arī ražotnē. Var teikt, ka šo gadu laikā ir diezgan daudz cilvēku, kuri nogaršojuši un novērtējuši mūsu vīnu.
– Kādas ir atsauksmes?
– Cilvēki ir dažādi, arī garšas īpatnības dažādas. Tas, kas vienam patīk, otram nepatīk. Kādam patīk tāds vīns, viņš gūst no tā baudījumu, citam – tieši otrādi, šis vīns pavisam negaršo, toties garšo cits – vairāk vai mazāk salds. Taču mēs esam priecīgi, ka mūsu vīns cilvēkiem garšo, un vairums atsauksmju ir pozitīvas.
– Vīns jebkurai gaumei…
– Jā. Mēs gatavojam dažādu augļu un ogu vīnu, ir arī netradicionāls vīns, piemēram, rabarberu. Ir saldāks vai sausāks vīns – katrs cilvēks var izvēlēties atkarībā no savām garšas īpatnībām.
– Lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību un attīstītu savu vīna darītavas ideju, jūs radījāt savu uzņēmumu?
– Tas tika izveidots daudz agrāk, 2008. gadā. Tā ir svētku pasākumu rīkošanas aģentūra “Svētku bode”. Jau toreiz, pirms 16 gadiem, paralēli mācībām (esmu sabiedrisko attiecību speciāliste) man radās ideja izveidot savu uzņēmumu, lai rīkotu dažādus svētkus, izdomātu dekorācijas un noformētu dāvanas, tādējādi radot cilvēkiem labu garastāvokli. Tagad man ir liela gan privātu, gan sabiedrisku pasākumu rīkošanas pieredze. Esmu kultūras darbiniece, vadu Ozolaines kultūras nama darbu.
– Jums ir plašs darbības lauks!
– Viena lieta papildina otru. Pielietojumu atradušas visas manas prasmes, zināšanas un pieredze. Noder sabiedrisko attiecību un žurnālistikas profesionālās iemaņas. Man nav problēmu sastādīt programmu, uzrakstīt scenāriju, pastāstīt par pasākumu vai, piemēram, vīna ražošanas procesu un tā garšas īpatnībām.
– Kā arī piedāvāt svētku aģentūras pakalpojumus un reklamēt savu mājas vīnu.
– Vīna darītava ir vēl viens mūsu darbības virziens. Tās nosaukums “Rožleju vīna darītava” ir mūsu vīna zīmols.
– Vai ražošanu parādīsiet?
– Ejam! Gribējām radīt iedvesmojošu vidi, un tas izdevās. Ražotne mums ir maza, tāpēc mēs varējām padomāt par tās estētiku. Te mēs mazgājam ogas un augļus, tad spiežam sulu, piepildām lielus stikla traukus un pievienojam nepieciešamās sastāvdaļas. Tad pārnesam uz blakustelpu, lai sula rūgtu.
– Cik ilgs ir rūgšanas process?
– Vismaz četri mēneši. Tas ir atkarīgs no ogām. Ir tādas, kas rūgst deviņus mēnešus. Kad misa nostāvējusies, sākam filtrēšanu augsta spiediena ietekmē. Vīns tiek attīrīts no nogulsnēm, kas radušās rūgšanas procesā, lai kļūtu pēc iespējas caurspīdīgāks. Tad ar nākamās speciālās iekārtas palīdzību salejam vīnu pudelēs. Bet šī iekārta uzliek korķīti! Pēc tam līmējam etiķeti. Tas arī viss. Mājas vīns gatavs! Process ir diezgan vienkāršs, nekā sarežģīta. Aiz sienas atrodas noliktava, kur glabājam gatavo produkciju. Plauktos – vīna pudeles.
– Vai jūs pievienojat sulfātus, lai vīns labāk uzglabātos un par agru neieskābtu?
– Nē. Mums ir dabīgs vīns bez ķīmijas.
– Pastāstiet par vīna sortimentu!
– Ražojam vairāk nekā 20 veidus. Vispirms – pussaldo un sauso ābolu vīnu, kas ir mūsu pamatizejviela. Ražojam vīnu no sezonas ogām, piemēram, zemenēm, avenēm, jāņogām un upenēm, aronijām. Mums iznāk ļoti garšīgs rabarberu vīns, kura garšas īpatnības visi vēl nav pienācīgi novērtējuši. Tam ir atsvaidzinoša un patīkama, es pat teiktu – kraukšķīga garša. Katram vīnam ir sava garša, krāsa un aromāts.
– Ko nozīmē burts “R” uz etiķetes?
– Mums ir divu veidu etiķetes – viena ar vintāžas elementiem, kas apliecina, ka tas ir nelielā ražotnē tapis mājas vīns. Otrais variants – mūsdienīgāks un elegantāks, izsmalcinātāks. Tajā ir daudz kodējumu: vijīgais “R” burts nozīmē “Rožleju vīna darītava”, Rēzekne un Rēzeknes novads, rozes, ko mēs audzējam, turklāt ārēji burts ir līdzīgs vīnogulājam un glāzei, kurā pasniedz vīnu. Pirmā etiķete tika izveidota pēc mana dizaina, otrā – sadarbībā ar talantīgu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Dizaina fakultātes studenti, kura izdomāja logotipu – šo skaisto stilizēto “R” burtu, kas grezno mūsu produkciju. Bet cita RTA studente izdomāja šīs telpas dizainu. Paldies viņām!
– Es redzu, ka uz etiķetes rakstīts arī “Izlolots Rēzeknes novadā”.
– Jā, mums ir tas gods un mēs lepojamies, ka esam no Rēzeknes novada. Mūsu novada uzņēmēji, kuri kaut ko ražo vai audzē, var iegūt šo statusu un norādīt to uz savas produkcijas.
– Tas ir nozīmīgi, bet tā ir arī liela atbildība.
– Jā, ir jāatbilst, jo mēs taču pārstāvam savu novadu, Latgali arī aiz tās robežām. Mēs izjūtam lepnumu un patriotismu.
– Vai varat pateikt, cik litru produkcijas te ir?
– Nezinu. Neesmu skaitījusi, varbūt 600 litru. Uzkāpsim ēkas 2. stāvā, uz degustācijas zāli. Te mēs “apturam laiku” – uzņemam viesus, runājam par vīnu un degustējam to. Šajā patīkamajā atmosfērā, skanot klusinātai, relaksējošai mūzikai, mēs piedāvājam aizmirst par ikdienas rūpēm un izbaudīt garšīgo mājas vīnu. Un justies šajā brīdī laimīgiem!
– Es te redzu diplomus un balvu. Pastāstiet par tiem!
– Tas ir mūsu lepnums – balva “Izlolots Rēzeknes novadā”, ar ko mūs apbalvojusi Rēzeknes novada pašvaldība konkursā “2023. gada uzņēmums”. Mēs esam šī konkursa laureāti nominācijā “Izlolots Rēzeknes novadā”. Bet šo diplomu man pasniedza Starptautiskā someljē ģilde. Esmu mācījusies par someljē un apguvusi vīna darīšanas kultūru. Tā ir ļoti interesanta zinātne.
– Šīs nedēļas nogalē būs Rēzeknes novada dienas. Vai varēs nogaršot jūsu mājas vīnu?
– Mēs atrodamies Maltas pagastu apvienībā, mūsu novada dienu svinības notiks rīt, 13. jūlijā, Lūznavas muižā, kur būs Mākslu un garšu festivāls. Mēs tajā piedalīsimies, piedāvāsim savu produkciju. Brauciet, būs interesanti! Pie reizes arī mūsu vīnu pagaršosiet.
– Paldies par interviju! Es sapratu, ka arī vīndara ražošana ir māksla. Vēlu jums turpmākus panākumus un izaugsmi!
Marina TETARENKO
AUTORES un S. OSTAŠAS foto
Alkohola pārmērīga lietošana var pasliktināt veselības stāvokli un to negatīvi ietekmēt. Alkohola pārdošana vai nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.
Senie grieķi uzskatīja, ka vīns ir Dievu dzēriens, slavēja Dionīsu un Bahusu. Ar vīnu mazgāja brūces un uzturēja vecu cilvēku izdziestošo dzīvību. Slavenu zinātnieku un filozofu precīzie izteikumi par vīnu ir aktuāli jau daudzus gadus. Viduslaiku ārsts Avicenna, kurš uzrakstījis vairākus simtus praktiskās medicīnas darbu, rakstīja: “Vīns ir mūsu draugs, taču tas ir viltīgs: daudz dzersi – inde, maz – zāles.” Viņš uzskatīja, ka baltais un vieglais vīns ir vairāk piemērots karstasinīgiem cilvēkiem, nesatricināmajiem ieteica lietot vecu, stipru vīnu, bet biezu un saldu vīnu ieteica vājiniekiem pēc slimības. Sengrieķu filozofi ne mirkli nešaubījās par vīna derīgumu: Homērs apgalvoja, ka vīns gan uzmundrina, gan stiprina cilvēku, Platons to sauca par zālēm pret vecumu, bet Pitagors uzskatīja, ka ilgs mūžs ir tieši atkarīgs no izdzertā vīna daudzuma. Medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, spriežot par veselību, ne reizi vien uzsvēra, ka vīns tikpat ideāli der slimnieku ārstēšanai, kā veselo cilvēku profilaksei. Hipokrāts izmantoja vīnu kā antiseptiķi, diurētiķi un nomierinošo līdzekli.
Komentāri