Turpinām rakstu sēriju “Kur sākas Latvija”. Viennozīmīgi katras valsts pamatu pamats ir tās ļaudis. Cilvēki, kuri sargā valsts robežu, rūpējas par citu veselību, apstrādā tīrumus un cep maizi, darbojas kultūras jomā un strādā vēl daudzos jo daudzos darbos. Taču ir kāda profesija, kas ir pamatu pamats jau kopš seniem laikiem, – un tas ir skolotājs.
Tieši skolotājs ieliek pamatus bērna izglītībai, domāšanai un vērtību izpratnei. No tā, kādus cilvēkus skola izaudzina šodien, lielā mērā ir atkarīga valsts rītdiena. Un skolotājs gluži kā neredzamais arhitekts būvē sabiedrības pamatus – stundu pēc stundas, gadu pēc gada. Skolotājs ir ne tikai profesija, tas ir aicinājums. Skolotājs ar lielo burtu ir apveltīts ar dziļu sirds gudrību. Viņš ir Gaismas nesējs. Un tādu skolotāju ir daudz. Tāpēc šoreiz nedaudz vairāk par Latgaliešu kultūras biedrības rīkoto konkursu “Nikodema Rancāna balva Latgales izcilākajiem pedagogiem”, kas notika 21. septembrī Maltas vidusskolā.
SKOLU TĒVS
Nu jau desmit gadus pēc kārtas Latgaliešu kultūras biedrība rīko konkursu “Nikodema Rancāna balva Latgales izcilākajiem pedagogiem” sadarbībā ar Latgales pašvaldībām. Šī konkursa mērķis ir izcelt un godināt labākos pedagogus, veicināt skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā un atgādināt par izglītības svarīgo lomu pārmaiņu procesos.
Bet ko mēs zinām par Nikodemu Rancānu?
Šogad 13. septembrī apritēja 155 gadi, kopš dzimis katoļu garīdznieks, sabiedriskais darbinieks un literāts Nikodems Rancāns (1870–1933). Viņš pieder pie pirmajiem Latgales atmodas celmlaužiem, un viņam ir ļoti lieli nopelni latviešu tautas izglītošanā. Arī pasākuma laikā nedaudz tika atsvaidzinātas klātesošo zināšanas par šo izcilo personību. Nikodems Rancāns dzimis Ludzas apriņķa Nautrānu sādžā kā zemnieka dēls. Pabeidzis sava pagasta pamatskolu, iestājās Ludzas skolā, ko pabeidza 1885. gadā, un 1889. gadā pabeidza Pleskavas reālskolu. Tad viņš iestājās Pēterburgas militārajā skolā un zināšanu papildināšanai tika nosūtīts uz Franciju. Atgriežoties Pēterburgā, viņš atstāja militāro jomu un iestājās Pēterburgas katoļu garīgajā seminārā, ko pabeidza 1896. gadā. Viņa pirmā darbavieta bija Krāslavas baznīca. Bez darbošanās garīgajā laukā Nikodems Rancāns rūpējās par Latgales iedzīvotāju izglītošanu, sekmēja sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukumu. Tieši Rēzeknē Nikodems Rancāns kļuva par sabiedrisko pasākumu dvēseli un Rēzeknes skolu tēvu – 1907. gadā viņš nodibināja gan draudzes skolu, gan tirdzniecības skolu, 1910. gadā atvēra divgadīgo Greiškānu zemkopības skolu. Ar viņa vārdu saistās arī tipogrāfijas “Dorbs un zineiba” un burtliču skolas atvēršana Rēzeknē. Par nopelniem Baznīcas labā Nikodemam Rancānam tika piešķirts monsinjora tituls, bet 1925. gadā Latvijas valdība par nopelniem viņu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1929. gada viņa pēdējā darba vieta bija Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, kur viņš bija direktors. Miris 1933. gada 21. jūlijā Rēzeknē, apbedīts Miera ielas katoļu kapos. 2002. gadā pie Rēzeknes Augstskolas, kur bija Rēzeknes Skolotāju institūts, uzstādīts viņam veltīts skulptores Ineses Evaldes un akmeņkaļa Libērija Peļņas veidots piemineklis “Sadegdams pats, deva gaismu citiem”.
Nikodema Rancāna konkursa noslēgumā izcilākajiem skolotājiem Latgaliešu kultūras biedrība pasniedza septiņas rotkaļa Riharda Cibļa darinātās sudraba pakavsaktas.
Pirmo balvu uz skatuves pasniedza Latgales Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš pats savulaik ir bijis gan skolotājs, gan skolas direktors.
Nominācijā “Par radošu un psiholoģiski atbalstošu pieeju skolas vidē”
sudraba pakavsakta tika pasniegta Jāņa Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijas skolotājai ar 44 gadu lielu darba stāžu
Irēnai Baronei.
Viņa ir arī metodiskās apvienības vadītāja, Humānās skolas ideju nesēja. “Galvenais ir savstarpēja saprašanās ar bērniem, mācēšana nolaisties dažreiz līdz viņu līmenim: kad skolēns neko nesaprot, tad jāiejūtas viņa ādā. Nolaidies un atkal pacelies augšā,” tā par savu darbu teic Irēna Barone.
Šai nominācijai bija pieteikts arī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas direktors
Jānis Poplavskis
un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas programmas īstenošanas vietas direktores vietniece
Maija Šemele.
Viņiem tika pasniegts Atzinības raksts par radošu un psiholoģiski atbalstošu pieeju mācību procesa organizēšanā. Balvu – sudraba pakavsaktu – nominācijā
“Par ieguldījumu un sasniegumiem latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novada mācības ieviešanā un iedzīvināšanā skolas mācību vidē”
saņēma Līvānu 1. vidusskolas, Līvānu novada Bērnu un jauniešu centra, Līvānu kultūras centra folkloras kopas “Ceiruleits” vadītāja, skolotāja
Anna Kārkle.
“Tautasdziesma jau ir ielikta man sirdī no bērnības, jo mēs dziedam savas dzimtās puses tautasdziesmas, un tādas mīļākās nav. Kā saka: katrai dienai, katrai stundai ir sava dziesma, un tā ir mūsu sirds dziesma,” teica Anna Kārkle, atbildot uz jautājumu, kura ir skolotājas mīļākā tautasdziesma. Savukārt Līvānu domes priekšsēdētāja vietniece Aija Smirnova, suminot savu novadnieci, uzsvēra: “Skolotāja profesija ir visprestižākā!” Ar sudraba pakavsaktu godināts arī Viļānu Mūzikas un mākslas skolas skolotājs
Mārtiņš Dzindzuks.
Viņam balvu pasniedza Rēzeknes novada izpilddirektore, Latgaliešu kultūras biedrības valdes pārstāve Ērika Teirumnieka. Par pedagogu darbu viņa teica tā: “Tas ir smags ikdienas darbs, un tā pacietība, kurai jābūt skolotājā, ir apbrīnojama. Liels, liels paldies visiem, kuri izvēlējušies šo ne vienkāršo darbu veikt, izvēlējušies šo profesiju, un domāju, ka jūs visi, kas te esat, ar savu piemēru noteikti esat iedvesmas avots gan nākamajiem pedagogiem, gan jauniešiem, kuri tiecas pēc zināšanām.” Balvu šajā nominācijā bija aicināts pasniegt arī Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Tutins. Balvas ieguvēja – Rēzeknes sākumskolas skolotāja
Svetlana Bilinska
(bet tā kā viņai tajā dienā bija dzimšanas diena, tad to Svetlana bija izvēlējusies pavadīt kādas skaistas jūras krastā).
Pakavsaktu nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novada mācības ieviešanā un iedzīvināšanā skolas mācību vidē” saņēma Krāslavas Mūzikas un mākslas skolas skolotājs, pasākumu vadītājs, režisors
Māris Susejs.
Viņam to pasniedza Krāslavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne. Šajā nominācijā tika godināta arī Rožupes un Jersikas skolu skolotāja, dzejniece
Rasma Svikle-
Popova.
Uz jautājumu: “Kas ir vienkāršāk – uzrakstīt dzejoli vai novadīt vienu mācību stundu?” Rasma atbildēja: “Vieglāk ir uzrakstīt dzejoli, bet interesantāk ir novadīt stundu.” Balvu viņai pasniedza Latgaliešu kultūras biedrības pārstāve Evika Muizniece.
Pakavsaktu šajā pašā nominācijā saņēma arī Nautrēnu vidusskolas skolotāja, logopēde, sporta un folkloras entuziaste
Irēna Rancāne.
Balvu viņai pasniedza Rēzeknes novada deputāte, Latgaliešu kultūras biedrības valdes pārstāve un arī bijusī ķīmijas skolotāja Līvija Plavinska. Viņa uzsvēra, ka Irēnai Rancānei piemīt prasme jau bērnā saskatīt personību. Jau piekto gadu Nikodema Rancāna konkursa kāds nominants tiek pie Latgales Etnogrāfiskās vēstniecības vadītājas Ivetas Seimanovas darinātās lelles – Vidsmuižas Annužas. Iveta Seimanova teica: “Šo balvu – Vydsmuižas Annužu – nevar nopirkt par naudu, to nevar pasūtīt, bet tā tiek dota tikai par labiem darbiem.”
Latgales Etnogrāfiskās vēstniecības izgatavoto, nu jau pēc skaita 88., Vidsmuižas Annužu saņēma Preiļu novada folkloras kopas “Jumalāni” vadītāja, Riebiņu pamatskolas skolotāja
Ārija Bergmane-Sprūdža.
Trešo gadu Nikodema Rancāna konkursu atbalsta arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), un šīs organizācijas īpašās balvas saņēma
Anita Klovāne
(Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija),
Irēna Rancāne
(Nautrēnu vidusskola),
Ilga Macāne
(Viļānu vidusskola),
Inga
Skerškāne
(Krāslavas ģimnāzija),
Līga Augstkalne
(Dricānu vidusskola) un
Anna Kārkle
(Līvānu vidusskola). Sumināti tika arī pārējie nominanti, kuriem nedaudz pietrūka līdz galvenajai balvai, –
Oļesja Apīne
(Dricānu vidusskola),
Ilga Macāne
(Viļānu vidusskola),
Inga Skerškāne
(Krāslavas ģimnāzija),
Līga Augstkalne
(Dricānu vidusskola),
Regīna Ruža
(Galēnu pamatskola, Preiļu novads),
Ingūna Zeiļa
(Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija) un
Ligita Stivriņa
(Krāslavas Varavīksnes vidusskola).
Pasākumu vadīja Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska. Savukārt konkursa žūrijā bija Saeimas deputāti, kuri ievēlēti no Latgales, – Anna Rancāne, Alīna Gendele, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums un Valdis Maslovskis. Par Nikodema Rancāna konkursa finansiālo pusi parūpējās Latgales pašvaldības – Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Preiļu, Līvānu, Krāslavas novads un Rēzeknes valstspilsēta. Pasākumu muzikāli kuplināja Rēzeknes novada vokālās studijas “Skonai” skanīgās balsis.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri