Latgola var lepōtīs ar daudzajim dīvnomim, un nav nu svora, voi dīvnoms lels voi mozōks, nu kūka calts voi myurāts, bet tys ir aplīcynōjums cylvāku ticeibai godu-symtu gaitā. Jo dīvnoms cylvākam ir tei vīta, kur satikt Dīvu.
Taipat bazneicas ir ari mōkslas un arhitekturas pīminekli, kas īdvesmoj un līcynoj par cylvāku ticeibas spāku.
Tōpēc šūreiz myusu ceļš vad uz Ludzas nūvoda Pušmucovas pogosta Pušmucovu, lai vairōk pastōsteitu par Pušmucovas Jaunovas Marijas Pasludynōšonas Romas katōļu bazneicu.
Dīvnomu izrōdeja un vairōk par tū pastōsteja Ilga BAZIĻEVIČA.
Ilga Baziļeviča ir vītejō īdzeivōtōja un Pušmucovas pogosta bibliotekas vadeitōja. Kai bibliotekarei jai ir ari pīnōkums nūsadorbōtīs ar nūvodpētnīceibu, tōpēc par Pušmucovas bazneicu sakrōtas vairōkas mapes ar materialim. “155 godu jubileja Pušmucovas bazneicai beja 2007. godā. Kūpš tō laika mes vairōk pīsavērsem bazneicas vēstures pētnīceibai,” Ilga stōsta. Jei īskicej ari vēsturiskū gaisūtni, kaida te bejuse. “Agrōk beja tik vīn kai vīta – Pušmucova, bet pogosts mums skaitejōs Mihalovas vēļ nu senejōkim laikim, bet tod 1925. godā Mihalovas pogosts tyka pōrsaukts par Mērdzines pogostu. Vīn 1945. godā pēc Ūtrō pasauļa kara izaveidōjōs mums sovs pogosts – Pušmucovas, bet leidz tam vysas dareišonas kōrtōjom Mērdzinē. Bet Pušmucovu agrōk cylvāki sauce – Pušņicova. Beja laiki, kod cylvāki beja spīsti cept palovu maizi (pušņicu). Nu tō tys nūsaukums. Bet Pušmucovas bazneicā vysod skanēja lyugšonas, te nabeja tai, kai cytur stōsteja, ka padūmu godūs dīvnomā īreikoj gryudu nūlyktovu voi kū cytu. Cylvāki tū nūsorgōja. Bet prīsteri agrōk te gon bīži mainejōs,” stōsta Ilga Baziļeviča. Pušmucovas bazneicā ir uzlykta plōksne ar pravestu vōrdim, kuri te ir kolpōjuši. Šamā informacijā teikts: “Nu vacūs metriku grōmotom radzams, ka nu 1790. leidz 1794. godam draudzi apkolpōja pravesti: Teodors Ratinskis, Mikelis Šuksta, Antons Žuhovskis, Miķelis Ruseckis, Andrejs Matuļevičs, Pēteris Skorupskis, Leons Skribņevskis. Juris Romaškevičs (1794–1811), Vincents Petkevičs (1811–1813), Jāzeps Narbuts (1813–1816), Jāzeps Romanovskis (1816–1817), Jāzeps Sikorskis (1817–1849), Jāzeps Šarņevskis (1849–1892), Andrejs Sviklis (1892–1902), Antons Masiljonis (1902–1918), Jāzeps Savukaitis (1918–1920), Andrejs Sviklis (1920–1928), Antons Budzilas (1928–1929), Kazimirs Batura (1929–1930), Antons Ļahs (1930–1934), Voiceks (Adalberts) Cērciņš (1937–1948), Voicehs Supe (1948–1953), Donats Locs (1953–1965), Antons Tumans (1954–1964, rezidents), Vaclavs Kozlovskis (1965–1967), Donats Locs (1967–1975), Andrejs Turlajs (1975. goda 15. majs–1980. goda 19. augusts), Donats Puncuļs (1980. goda 23. septembris–1991. goda 23. janvars), Jānis Bulis (1991. goda janvars – 1991. goda augusts), Oļģerts Aleksāns (1991. goda 31. augusts–1996. goda 30. majs), Pēteris Vilcāns (1996. goda 5. junijs–2000. goda 20. oktobris), Andrejs Jonāns (2000. goda 20. oktobris–2005. goda 13. novembris), Rolands Abrickis (2005. goda 20. novembris– 2010. goda 3. oktobris), Antons Justs (nu 2010. goda 17. oktobra).” Patīsi vērteiga informacija! Pyrmō Pušmucovas bazneica beja nu kūka, uzcalta 18. godusymta ūtrajā pusē par muižkunga Ksavera Šadurska leidzeklim. Kurā konkreti godā tei uzcalta, precizu ziņu nav. Bazneicu 1805. godā īsvētēja Malnovas draudzes pravests, Ludzas dekans un Kijivas kanonikis Jāzeps Romanovskis, veltūt tū Jaunovas Marijas pasludynōšonas gūdam. 1850. godā tagadejū Pušmucovas bazneicu sōka byuvēt Pušmucovas muižas īpašnīks Dominiks Parako. Bazneica tyka īsvēteita 1852. godā. Pušmucovas katōļu bazneica ir myura āka, calta klasicisma formōs. Tōs fasadas ir bogōteigi dekorātas. Bazneica calta nu plāstim laukakminim, bet tūrni, dekorativōs dzegas, pilastri, lūgu ailas apmastas gaišā krōsā. Dīvnomam ir divi tūrni un trejs zvoni. Bazneica ir vērteiga attīceigō laika sakralōs byuvmōkslas paraugs, un tei izaceļ ar augstvērteigu arhitektoniski telpisku rysynōjumu. Dominiks Paroko beja izcylō itaļu arhitekta Antonio Paracca mozdāls. Antonio Paracca (dzimis 1722. goda 11. oktobrī Milanas hercogistē, miris storp 1780. un 1790. godu) beja itaļu izceļsmes arhitekts. Zynoms, ka pēc Krōslovas bazneicas uzceļšonas jys naatsagrīze dzimtinē, bet apsamete uz dzeivi Ludzas apkōrtnē un apsaprecējōs ar pūlīti nu Malahovsku dzymtas. Beja treju dālu tāvs. Jō bārni un mozbārni jau pasarakstejōs kai Paroko. “Cik ilgi te par muižkungu bejis tys Paroko, informacijas nav. Pušmucovas muižas āka beja kaidu puskilometru nu Pušmucovas centra uz Kōrsovas pusi, bet tei vairs nav sasaglobōjusēs. Myura bazneicu uzcēle tamā pošā vītā, kur beja kūka bazneiceņa. Sōka ceļt pravesta Sikorska laikā, bet pabeidze jau Šarņevska laikā. Bazneicas dōrzā Šarņevskis ari apglobōts,” stōsta Ilga Baziļeviča. Jautōju, kas apkūp bazneicu. “Mums beja saimineica Olga Sviklāne, bet šūgod jei aizgōja myužeibā. Mums ir aktiva draudze, un ar draudzes lūcekļu gōdeibu bazneica teik uzkūpta, uzturāta. Tys jau nav vīna cylvāka dorbs – kas pučeites atnas, kas goldautus izmozgoj, kas uzkūp, cik nu kuram spāka un vareibas. Olga Sviklāne nōce nu ļūti ticeigas gimines, jōs dāli pīkolpoj bazneicā. Jei vairōk nakai 30 godus bazneicu apryupēja. Kai jai beja izturēt tūs padūmu godus? Tagad varim īt drūši un ar lepnumu uz bazneicu, bet tod beja apspīšona un procesijōs navarēja īt jaunas meitines, vajadzēja īt tanteņom. Pi mums dīvkolpōjumi nūteik vīnmār svātku dīnōs un svātdīnōs pulkstiņ 14.00. Parostajūs dīvkolpōjumūs atnōk ap 20 cylvāku. Mums loba tradicija – mēneša beigōs sveicam mēneša jubilarus – Misē nūsauc jubilaru vōrdus un par jim teik upurāta Mise,” stōsta Ilga un tod rōda fotografijas, kas atspūguļoj nūtykumus bazneicā. Ir ari malnboltas, vacas fotografijas, cylvāku atdūtas, bet bez paroksta. Tōs ir vērteigas, vīn nav zynoms, kurš gods un kas par cylvākim radzami biļdēs. Te pasaver īspēja nūpītnōkai pētnīceibai. Pušmucovas bazneica uzreiz pīsaista uzmaneibu ar skaistajim ornamentim uz tōs fasadas. Cytur nikur taidi nav radzāti. Bazneicas dōrzu apjūž lauk-akmiņu myura žūgs, sasaglobōjušīs vēsturiski myurātī sorkonū kīgeļu un laukakmiņu īejas vōrti un metalkoluma vōrteni. Bazneicas dōrzā ir dažas saimnīceibas ākas, caltas pravesta Donata Puncuļa laikā. Bet kūki bzneicas dōrzā ir vaci un vareni. Dīvnomam ir ļūti augsti grīsti, un Ilga Baziļeviča atzeist, ka bazneicas uzkūpšonas laikā navar grīstus aizsnēgt. Dīvnoma apkurei teikt izmontōta “Jotul” krōsneņa. “2022. godā beja vacūs ērgeļu remonts. Ērgeļneica mums nu 2000. goda ir Ināra Dovgiallo,” stōsta Ilga un aicynoj uzkōpt ērgeļu stōvā. Nu augšas bazneica lobōk pōrskotama. Jei vērš uzmaneibu, ka saules stori, izejūt caur lūga mozaikom uz Jezus Sirds oltora, roda gaismas spēli. “Parosti ap pulkstiņ divim trejim dīnā ari sōkās gaismas storu spēles uz oltorim. Laikam dīvnoma arhitekts tai beja īcerējis, lai krōsainōs gaismas sōk spēlētīs,” dūmeigi soka Ilga. Prūtams, ja byutu apsamōkuse dīna, tod šōs gaismas spēles nabyutu. Bazneicas centralajā oltorā – Dīvmōtes Pasludynōšonas svātbiļde, kreisajā pusē Jezus Sirds oltorglezna, bet lobajā pusē – sv. Jōņa Kristeitōja svātbiļde. Un tīši zam šom svātbiļdem atsarūn senejais sakralais montōjums – uz visim oltorim ir sīnas gleznōjumi, kuri byutu jōrestaurej. Prīškā tim ir mōkslineicas Mariannas Peilānes (1915–1996) gleznōtōs svātbiļdes (izarōdōs, jei daudzom Latgolas bazneicom zeimējuse gleznas). Skaidrs, ka sīnas gleznōjumus nabeja īspējas apskateit un tūs nūfotografēt. “Uz bazneicas 155 godu jubileju beja atsagti šī sīnas gleznōjumi, bet pēc tam tūs aiztaisejom ar gleznom,” soka Ilga. Dīvnoma greida ir ar ornamentim, taida jei ir nu pošim pyrmsōkumim. Kolonnas, augstī grīsti – tys viss roda taidu plašuma sajyutu, kū Latgolas dīvnomā beja īnesis slovonō itaļu arhitekta Antonio Paracco pēctecis. “Dīvkolpōjums nūteik stuņdi. Citi soka – nav laika. Kū nūzeimej – nav laika? Stuņdi, kū veļteit Dīvam? Vīnu stuņdi nedelī? Agrōk cylvāki dīvkolpōjumā lyudzēs trejs stuņdes, un pat kotru dīnu,” dūmeigi nūsoka Ilga Baziļeviča. Bet cik lyugšonu ir izskanējis Pušmucovas bazneicas 173 godu ilgajā tōs pastōvēšonas laikā – tys zynoms tikai Dīvam, tys īraksteits ari šō dīvnoma sīnōs…
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri