Stōsta Nautrānu kulturas centra kulturas pasōkumu organizatore Inga VIGULE:
– Nautrānu pogosts ir vīns nu latvyskōkajim un latgaliskōkajim Latvijā. Tys izaveidōjīs ari vēsturiski, jo cyttautīši, kas pi mums ir voi nu īsaprecējušīs, voi atnōkuši dzeivōt, visi ir īsamōcējušīs runōt latvyski un latgaliski. Un pi mums Rogovkā nav bejuse krīvvolūdeigō skūla, kas ari varbyut ir par īmesli tam, ka volūdu var īsamōceit cīši dabiski un vīgli. Nautrānu pogostā jau izsenis cylvāki ir bejuši par sovu dzymtū vītu, par tāva sātu, mōtes volūdu, un leidz ar tū tōs styprōs saknes laikam myusūs nūtur tū pošu speitu mīļōt sovu vītu, sovu sātu, kūpt jū, lai gon seņči dabasūs, gon nōkamō paaudze pēc mums var lepōtīs par tū, kū mes asam izdare-juši, ka nūturējuši latgaliskumu, tradicijas, ka dorom na tikai kaut kaidu savteigu, egoistisku mērku dēļ, bet teišam sabīdreibas lobā. Un tikai nu kotra ir atkareigs, kaida byus sabīdreiba. Maņ līkās, ka nautrānīši tū cīši apsazynoj, un tei laikam ir veiksmes atslāga latgaliskajai pašapziņai un identitatei.
– Rogovkā vīnmār nūteik skaisti pasōkumi, kas turklōt vīnmār kupli apmaklāti.
– Mes par visim asam prīceigi. Dūmoju, ka vīns nu atslāgvōrdim, kōdēļ tai ir, tī ir tradicionalī pasōkumi personeibom, kas ar sovu darbeibu ir klivuši zynomi un ir nasuši Nautrānu un Rogovkas vōrdu. Un gūdynojūt jūs pīmiņu un organizejūt jūs pīmiņai pasōkumus, mes nasam tōļōk ari jūs vōrdu un taipat ari Nautrānu vōrdu. Cylvāki tū varbyut jyut – tys ir cīnpylni.
Organizejūt jebkuru pasōkumu, gribīs, lai tys ir ar jāgu, lai nav tikai izklaide voi šovs, lai var pa-stōsteit par sovu vītu, uzzynōt kū jaunu. Un teišam ar symtprocenteigu, ja na ar tyukstūšprocenteigu atdevi, teik dareits, lai pasōkums cylvākim patyktu un byutu interesanti. Un ūtrais svareigōkais – pasōkumu organizeišonā īsasaisteitīs vītejīm. Amatīrmōkslas kolektivi, ar kurim mes kūpā – te var saceit “Troks voi nu Rogovkas” – realizejam vysas trokōs idejas, īstudejam koncertuzvadumus, lai gon nivīns nav profesio-nals aktīrs, mōkslinīks. Bet mes ejam kūpā un dorom, un kotrs īsasaistōs ar ideju, un tod cylvāki nu molas vēļ jautoj, varbyut vajag rekvizitus voi kū cytu. Visi gotovi paleidzēt un atbaļsteit. Laikam veidojās taida īpaša aura, ka tys ir kūpeigi radeits, kūpeigi izlūlōts. Tam pavysam cyta garša uzreiz. Mes lepojamēs ar seņču davumu, kai, pīmāram, Pīteru Miglinīku, kurs bejis pyrmais gaismas gora nesējs tautai. Un “Pīterdīna Rogovkā”, sōkūt ar itū godu, byus veļteita na tikai literatam Pīteram Jurciņam, bet ari visim pōrejīm Pīterim, kas ir nūzeimeigi mums, davuši sovu artavu na tikai Nautrānu pogostam, bet ari Latgolai, Latvijai. Tī ir, pīmāram, keramikis Pīters Gailums, tautas muzikants Pīters Belinskis, kas jūprūjom muzicej tautas muzikantu saītūs, ari Pīteram Jurciņam veļteitais literatu konkurss. Mums jōsalepojās ar tim cylvākim, kas mums bejuši, kas ir tagad, ar tū gora spāku, kū izcylōs personeibas nasušas. Nauzspīsta pīnōkuma apziņa izaveidojās, ka nadreiksti nadareit. Tev vīnkōrši ir jōdora, jo leidz tevim ir darejuši.
– Parosti soka, ka Latgola ir depresivs, atpalics regions…
– Cylvākim nav vīgli, bet mums pīmīt latgalīšu speits, humors, bez kura dzeivē navar iztikt. Mes uz daudz kū varim pasavērt nu humora puses, un ja ari cytreiz soka, ka latgalīšim ir vīnolga, tod maņ līkās, ka nav vīnolga. Latgalīši vīnkōrši reagej ar humoru, lai vysu uztvartu vīglōk. Ir taids teicīņs: ja kū navari maineit, tod maini attīksmi pret tū. Bet latgalīša speiteiba škēršļu prīškā līk sasajimt un dareit vairōk. Nav depresivi Latgolā, vysmoz Nautrānu pogostā nav.
PĪTERDĪNA NŪSVYNĀTA
29. junijā Rogovkā nūtyka tradicionalō Pīterdīnas svinēšona.
Ar dzīsmem un muziku vysus prīcēja Pīters Belinskis, Ingars Gusāns ar Mareku Gusānu, grupa “Klezmeri”. Prūtams, tyka sveikti zālē asūšī Pīteri, kai ari pīmynāti jau myužeibā aizgōjušī Pīteri, kuri atstōjuši sovu davumu tautai – Pīters Miglinīks, Pīters Jurciņš, Pīters Gailums. Zālē varēja apsaskateit ari keramikas dorbu izstōdi. Junijā projekta “Pīteru pādi Rogovkā” laikā nūtyka trejs meistarklases ar mōlu, lai gūdynōtu keramika Pītera Gailuma pīmiņu un īsavuiceitu tautas keramikas prasmes. Meistarklases vadeja mōkslineica, Pītera sīva Maija Gailuma. Meistarklasēs izveidōtī dorbi tyka apdadzynōti Gailuma ceplī “Podniekos”. Kūpš 2004. goda, kod myužeibā aizgōja dzejnīks Pīters Jurciņš, jō pīmiņai teik reikōts literatu konkurss. “Pīters Jurciņš beja cylvāks ar izsmolcynōtu humoru, taidu daudzslōņainu, elegantu un ļūti ciļvēceigu. Tōpēc šūgod tradicio-nalō literatu konkursa vīns nu žanrim beja humoreska, bet konkursa moto beja “Dzeive visim sōteiga, bet na visim prōteiga”. Dorbus varēja īsnēgt trejs kategorijōs: bārnu literatura, dzeja un humoreska. Kūpā tika sajimts 21 dorbs,” teice Nautrānu kulturas centra kulturas pasōkumu organizatore Inga Vigule. Literatu konkursa dorbus vērtēja žurija: rakstneica, vēsturneica, portala lakuga.lv golvonō redaktore Laura Melne, Latgalīšu volūdas un kulturvēstures skūlōtōju asociacijas vadeitōja Veronika Dundure, literaturzynōtnīks Valentins Lukaševičs un humorists Jurs Cibuļs. Un žurijas vērtējums beja taids. Pateiceibu par pīsadaleišonu Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā sajēme
Ilmārs Dembovskis, Klaudija Dembovska, Ivo Gilučs, Inga Kaļva-Miņina, Zaiga Lāce, Valdis Graķis, Valija Platace, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Solvita Daukste, Irēna Batare, Inita Sabanska.
Kotrā kategorijā beja tikai vīns uzvarātōjs, kurs sajims naudas bolvu 100 eiro nu Nautrānu apvīneibas pōrvaļdes un 200 eiro radūšū pateiceibu nu portala
lakuga.lv
. Kategorijā “Bārnu literatura” seivā ceiņā 1. vīta
Elizabetei jeb Ilzei Vovkai
; kategorijā “Dzeja” 1. vīta
Rasmai Sviklei-Popovai
; kategorijā “Humoreska” 1. vīta
Aijai Mikelei
. Līvija Plavinska apsveice vysus konkursantus, saceidama: “Citim godim ir bejs daudz literatu konkursa daleibnīku, bet tik daudz – nikod. Paļdis jums par daleibu, ka braucit uz Rogovku! Seņ myusu dūmōs ir izdūt kaidu grōmotu, kur mes varātu apkūpōt vysus jyusu īsnīgtūs dorbus, jo patīseibā jī visi ir vērteiba. Cylvāka dvēsele izlykta uz papeira ir kas īpašs. Mes tagad asam vairōk pīroduši pa škārsteiklim, pi cytaidom lītom, bet grōmota ir kaut kas īpašs. Paļdis, ka jauni cylvāki pīsadolōs un tūs darbeņus īsnādz! Lai veicās nōkamajūs godūs! Paļdis nu sirds!” Paļdis ari šō pasōkuma un konkursa reikōtōjim!
ATŠKIREIBA NAV IZLEIDZYNŌTA
Prūtams, jautōju ari Nautrānu apvīneibas pōrvaļdes vadeitōjai un Rēzeknes nūvoda deputatei Līvijai Plavinskai, kur, jōsprōt, sōcās Latvija.
– Es dūmoju, ka kotram Latvija sōcās nu jō sātas pogolma. Mes mozi, ejūt kōjom, kū redzim? Myusu pyrmī sūli ir sātas pogolmā. Tagad jau ir tōs daudzdzeivūkļu mōjas, bet taipat tei ir nūteikta vīta, kaida piļsāta, kur sōcās tova zeme, – soka Līvija Plavinska.
– Latgola teik uzskateita par ekonomiski atpalykušu, depresivu regionu…
– Maņ vīnmār pateik, kod pi mums atbrauc cīmūs, ari vakar, kod Rogovkā īsarodōs ap 300 motobraucēju nu Līpōjas, Valmīras, nu Igaunijas, nu Leitovas, jī saceja, ka mes te asam ļūti vīsmīleigi. Es dūmoju, ka Latgola ar tū ari raksturojās, ka mes asam ōrkōrteigi vīsmīleigi, mes uzjamam cylvākus ar prīcu, mums vīnmār goldi ir pylni klōti. Na tai kai soka, kod aizbrauc pi čiulim iz bērem voi kōzom un navarēji paēst, padzert. Pi mums navar vysu apēst. Latgolā ir ciļvēceigōk nu dvēseles veidūkļa, nu kulturas veidūkļa. Mes svātkus gaidom ar gūdu un prīku, un vīnmār tai pa pylnai programai. Turklōt mums Nautrānu pogostā nacionalais sastōvs ir sovaidōks nakai cytur. Latgola nūteikti nav depresiva. Bet zynomā mārā nu politiku, nu vaļdeibas puses asam apdaleiti, jo regionu atškireiba nav izleidzynōta. Politiki tū nav izdarējuši tik ilgus godus. Vaļdeibas leimenī byu-tu vairōk jōpīstrōdoj pi tō, lai Latvijas pīrūbežā vairōk lojalōki cylvāki dzeivoj, kas ir ōrkōrteigi svareigi. Cylvāki zynomā mārā ir dusmeigi par tū, ka olgas vīn par 500 eiro atsaškir storp Reigu un Latgolu. Tys ir ļūti byutiski. Tymā pat laikā mes dzērdim: “Nu un kas? Jums te dōrzi ir.” It kai dōrzu navajag apstrōdōt, pērkt sāklas. Ūtra līta medicina – uz Reigu pi dakterim kaids gobols jōbrauc. Reigā napadūmoj, cik mums ceļš leidz Reigai izmoksoj, ka daudz kas nav sasnīdzams. Mes asam spīsti braukt uz centru, ar tū jau nivīns nasarēkinoj. Vajadzātu Latgolā dzeivojūšīm pīmoksōt kaut voi 50 voi 100 eiro mēnesī par tū, ka jī te dzeivoj. Tai daudzōs pasauļa vaļstīs pījimts, ka regionūs, kas atpalykuši, lai cylvākim paaugstynōtu dzeives leimeni, pīmoksoj. Tei byutu normala situacija, – sovu veidūkli pauž Līvija Plavinska.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri