Atpūtas komplekss “RĀZNAS LĪCIS”, pateicoties saimnieka Edgara Teivāna viesmīlībai, atvērtībai un gādībai, tautā zināms arī kā “Pie Edgara”.
Pirmā vīzija par atpūtas vietu radusies 1999. gadā, uzņēmums dibināts 2003. gadā. Ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un pašlaik reklāma pat vairs nav vajadzīga, cilvēki zina. Šajā laikā nav stāvēts uz vietas – īstenoti dažādi projekti, veikti labiekārtošanas darbi, iegādātas laivas, katamarāni, viss labai atpūtai. “Vienmēr esmu lepns par savu ģimeni un par saviem vecākiem, kuri ievirzīja būt atvērtam, uzņēmīgam. Tagad tas ir jānodod jaunajai paaudzei – gan mīlestība pret darbu, gan iemācīšana, kā te viss darāms.”
Z/s “LUKSTIŅMĀJAS” saimniece Ruta Ķipure stāsta:
"Pārstrādei skābējam kāpostus. Ir vairākas receptes. Mūsu pašu recepte – kāposti ar mārrutkiem, tā mūsu “firmas garša”. Sākotnēji bija grūti, bet savu nišu atradām – audzējam dārzeņus. Bet, tā kā pārdošanai viss neaiziet, pievērsāmies arī pārstrādei. Tātad mums visam ir pievienotā vērtība, nekas neiet zudumā!” Z/s “Lukstiņmājas” strādā visa ģimene, ir arī palīgi. Produkts atrodams vietējā tirgū Latgalē. “Firmas garša” un zīme – skābēti kāposti. Kāposti ar burkāniem, bietēm, mārrutkiem… Tiek pievienots, eksperimentēts un izvēlēts labākais!
“RĀZNAS BREKŠI” meistars Jānis Kupra
iepazīstina ar saviem darinājumiem: “Viss apgūts pašmācības ceļā. Visam sākums ir Rēzeknes novada atbalsts 2017. gadā, kopš tā laika realizēti trīs projekti. Katram pludiņam ir dažāds izgatavošanas laiks, no nedēļas līdz mēnesim, atšķirībā no sastāva, izmantotās lakas. Īsts juveliera darbs, katrs pludiņš ar savu dvēseli. Ir tādi pludiņi, kas ir tik skaisti, prasījuši daudz darba, ka tie gan ir atlikti savam priekam un netiek pārdoti, un līdzīgi netop. Korķis, latvāņi, gulbja, kaijas spalvas – viss, kas vietējā dabā pieejams. Prieks dzīvot pie Rāznas un dalīties savās zināšanās par zveju!” saka Jānis, kurš ir arī copes gids.
SIA “BIERZGALĪTS” – vietējiem tagad ir savs supermārkets!
Tikai sagadīšanās pēc Bērzgalē tagad darbojas veikals. Īpašnieces ir vietējās, tomēr Bērzgalē nonākušas tādēļ, ka iepriekšējie veikala īpašnieki to pārdevuši. Tie, kuri nākuši uz veikalu, pamanījuši dekorācijas, kas sagaida dažādos svētkos. Veikalā var iegādāties iesaiņotas dāvanas. Par to parūpējas pati ģimene. Mazs veikaliņš nav tikai veikaliņš mazā ciematā. Tā ir vieta, kur iegādāties visu nepieciešamo, kā pirmās palīdzības punkts, kur jābūt pat žurku indei. Tā ir vieta, kur nākt vietējiem mazajiem uzņēmējiem. Aiz veikala ir atpūtas stūrītis – terase, kur rīkot terases vakarus, radošās darbnīcas bērniem, sporta spēles, bērnu dzimšanas dienas, vārīt zupu.
SIA “KUUP COFFEE”
Kafija, kuru Oskars Maculevičs gatavoja pats sev un sievai, nebija baudāma, tieši tas iedvesmoja viņu iemācīties gatavot garšīgu kafiju. Šis izzināšanas ceļš radīja ideju par savu kafiju. “KUUP COFFEE” ir ģimenes radīta kafijas grauzdētava Latgalē, kur vērtības satiekas ar kvalitāti. Tā ir pirmā specializētās kafijas grauzdētava Latgalē, un kafijas konceptveikals KUUP – autentiska brokastu vieta Rēzeknē. KUUP nemitīgi aug un attīstās, tāpēc 2024. gada 8. novembrī durvis vēris jauns projekts – dizaina veikals “KABATA”, kur pieejams plašs vietējo uzņēmēju un dizaineru izstrādājumu klāsts!
Z/s “LIEPKALNS” saimnieki Jūlija un Aleksejs Danilini:
“Piecu gadu laikā izaugām no 10 ha līdz 250 ha un turpinām augt, bet sākums bija pilnīgi no nulles, mūsu iekšējā gribēšana. Šeit uzrunā mijiedarbība ar dabu, tuvums ar ģimeni, bioloģiskā, ekoloģiskā vide.” “Liepkalns” produktiem ir vietējais tirgus, vietējie veikali, eko veikali, mājaslapa. Ar tūrismu nebija plāns nodarboties, bet, ja ir pieprasījums, ir jādomā arī par piedāvājumu. Cilvēki grib izjust, kā griķi zied. Atbraukušo cilvēku enerģija uzlādē un motivē turpināt darbu. Sākums visam ir Liepkalns, griķis, bet, lai daļu griķu pārstrādātu, Jūlija darbojas arī savā zīmolā “Griksi”.
Aleksandrs PLEŠANOVS (IK “Alvico”) Stružānu pagastā apsaimnieko ap 10 hektāriem dīķu.
“18 gadi, bet joprojām mācos, – eksperimenti, mēģinājumi, pielāgošanās dabas apstākļiem.” Aleksandrs pirmo kapitālu nopelnījis Lielbritānijā, tad atbraucis un uzsācis savu darbību, tad vēl gadi Dānijā un tagad – pastāvīga darbošanās Rēzeknes novadā. Tiek audzēti gan zivju mazuļi, gan zivju kāpuri, līdz izaug 5–8 tonnas zivju. Zivis jāēd svaigas, tāpēc tie, kas pazīst un zina, sazinās ar Aleksandru un brauc pēc tikko ķertām zivtiņām. Aleksandrs dara no sirds un paša rokām – visas zivtiņas audzētas, visa teritorija iekārtota… Cik pietiek spēka un laika, viss veltīts attīstībai.
SIA “JS KARJERI” specializējas grants un smilts karjeru izstrādē.
Pateicoties 17 gadu pieredzei šajā sfērā un apstākļiem, kas veicinājuši uzsākt biznesu,
Jānis Stankevičs
nolēma izveidot savu uzņēmumu. Saviem spēkiem 2024. gada martā tika dibināts uzņēmums “JS Karjeri”, kas atrodas Dricānu pagastā. Viens no uzņēmuma dibināšanas mērķiem bija saglabāt jau pazīstamo darba kolektīvu, ar kuru Jānis iepriekš strādāja citā uzņēmumā, un šis mērķis veiksmīgi tika sasniegts.
SIA “DUNORM” – no finiera tepat uz vietas līdz eksportam pāri okeāniem.
Normunda Dukaļska
uzņēmējdarbības ceļš iesācies, iespējams, citādi nekā citiem, apzināti sākumā mācījās uzņēmējdarbību un zināja, kas ir tirgus un kā vajag “lāpīt tajā caurumus”. Atrasta niša, kur darboties, un tā “tu ej un sāc”. “Sākumā bija dārza mēbeles, bet tad no tā atteicāmies – vairāk vajadzēja spēļu laukumus, un tad šajā nišā arī nostiprinājāmies. Šobrīd domājam par eksportu. No spēļu laukumiem 90 % aiziet uz Rīgu, bet pārējiem produktiem ir pārsvarā eksports. Kāpslīši, krēsliņi – 80 % ASV, liela daļa uz Vāciju, Latvijā paliek ļoti maz. Mums ir handmade, un ir cilvēki, kuri novērtē to roku darbu un ir gatavi par to vairāk samaksāt. Tas ir unikāls, un daudz kur, īpaši ārzemēs, grib tieši šo unikalitāti, tā, lai nav otra līdzīga.”
Z/s “ZVEJNIEKI” – garšu un stāstu baudījums.
Anna Macāne,
saimniekojot Lubāna ezera krastā, aicina izgaršot tikko noķertas zivis, stāsta par vietējām dabas bagātībām, izved purva takās un uzņem ar labāko latgaļu viesmīlību. “Radi, draugi un apmeklētāji brauc un visi kā viens saka: “Pie jums tik garšīgas zivis”, a tas tāpēc, ka tās pavisam svaigas. Zivs, tikko izvilkta no ezera, ir visgaršīgākā, un nekādas citas gudrības nav jāizdomā.” Kopš 2001. gada Anna Macāne ved ekskursijās pa Teirumnīku purva taku. “Man patīk cilvēkos redzēt to brīdi – cilvēki baidās no purviem, bet izstaigā laipas un atplaukst purva burvībai.”
“MAARGA” – saimnieciskās darbības veicēja Zaiga Lāce
Dabas iedvesmots un unikāls – tā var raksturot jauno zīmolu “Maarga”, kur dabīgs audums satiekas ar dabas veltēm, radot neatkārtojamus dizainus. Šis zīmols balstās uz senām krāsošanas tehnikām ar mūsdienīgu interpretāciju. Krāsošanā tiek izmantotas tanīniem bagātas lapas, ziedi, augļu un dārzeņu mizas, garšvielas un citas dabas veltes, piešķirot audumam pārsteidzošas nokrāsas, tekstūras un nospiedumus. Zīmola nosaukums “Maarga” radies no latgaliešu valodas, savienojot latgalisko identitāti ar starptautisku potenciālu. Vārds “Mārga” latgaliski nozīmē “meita līgavas gados” – tēls, kas iemieso jaunu, neatkarīgu, radošu un sievišķīgu personību. Tas simbolizē zīmola attīstību un izaugsmi. Lai gan “Maarga” pastāv tikai neilgu laiku, tā jau ir ieguvusi lojālu klientu loku. Zīmola radītās somas ceļo ne tikai pa Latviju, bet arī uz citām pasaules malām. Nākotnē “Maarga” plāno rīkot meistarklases, lai iepazīstinātu ar dabīgās krāsošanas mākslu, kā arī attīstīt jaunus produktus. Ambiciozākais mērķis ir izstrādāt pašiem savas dabīgās krāsvielas, nostiprinot zīmola identitāti un vērtības.
Zīmols “SOLTAIS.GARDUMS”
un saimnieciskās darbības veicēja
Karīna Adijāne:
“Mums ir saimniecība, ir gotiņas. Tas visu arī izskaidro – piens, saldais krējums. Grūtākais dabīgā saldējumā – nodrošināt derīguma termiņu. Veikala saldējumam – divu gadu termiņš, “Soltais” saldējumam – trīs mēneši. Man garšo saldējums, bet tajā ir daudz cukura un vielu, kam tur nevajadzētu būt. “Soltais” saldējumā to nav. Es cenšos sadarboties. Man ļoti svarīga un ļoti patīk sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem. Mans rokraksts ir “Nāt-res burvība”, vasarā “Mango sorbets”. Mans saldējums ir krēmīgs – ar pienu ne, tas ir saldā krējuma saldējums. Pirmajā gadā aptuveni 15 dažādi saldējuma veidi. Pirktā saldējuma apēst var vairāk. Šis ir sātīgāks.” 2024. gadā saņemta Sudraba godalga konkursā “Novada garša” sadarbībā ar “Zelta riku”, kas arī tepat Lendžu pagastā cep maizīti. Kopdarbs – saldējums un iekšā maizīte.
Saimniecība “SLĀŅU LABUMI” – saimnieciskās darbības veicēja Jolanta Smane
“Slāņu labumi” – kazas siers, sukādes, kaltēti gardumi, sulas un sīrupi. “Galvenā “darba odziņa” – kā siera recinātāju izmantoju cidoniju sulu, nevis etiķi vai citronskābi. Ja cilvēki aizraujas ar zaļo dzīvesveidu, tas ir vairāk eko.” Kā jau aktīva iedzīvotāja, Jolanta Smane domā par vietējo “turēšanos kopā” – pirmkārt, svarīgi, lai cilvēki, apmeklējot Latgali, iegriežas pie vairākiem vietējiem uzņēmējiem, otrkārt, arī uzņēmējdarbībā tā ir sadarbība, piemēram, ar Ludzas novada “Organic Products” vai tepat Rēzeknes novada Dekšāres pagasta kaņepju sētu “Obelisk Farm”. Pievienotā vērtība ir lauku dzīvesveida popularizēšana, zaļa dzīvesveida popularizēšana. Kazas jau arī ir ilgtspējīgs lopiņš, tās neizbradā laukus, nesaražo daudz mēslus, nepatērē daudz resursus.
LPKS “VIĻĀNI” – tas ir kooperatīvs, kas pārstāv 241 biedru, tātad ļauj darboties vēl divarpus simtiem saimnieku
un saimnieču Latgalē (77 no tiem Rēzeknes novadā).
2023. gadā kooperatīvs svinēja 30 gadu jubileju. Bet 2014. gadā uzsākta produktu pārstrāde, 2015. gadā radīts zīmols “Bryunaļa”. “Kāpēc radusies doma pārstrādāt? Sāpēja sirds, ka viss bioloģiskais piens tiek saliets vienā mucā ar konvencio-nālo un pārdots vairumā. Tāpēc radās vēlme kaut nedaudz tā bioloģiskā piena, ko savācam, realizēt. Pārstrāde rada arī darbavietas. Pieļaujam, ka jogurtu – tādu, kāds tas ir – ar saldētām ogām un ievārījumu, ražojam vienīgie. Ir arī bioloģiskais smiltsērkšķu jogurts un upenīte. Brūklene, mellene – tām nav bioloģiskā sertifikāta, jo mežā neviens neiedod sertifikātu.” Produktu klāstu nu vairs nesaskaitīt, bet aptuvenie skaitļi “Bryunaļas” zīmola precēm ir šādi: seši dažādi sieri, seši jogurti (ar piedevām), kefīrs un piens – katrs no tiem gan 2 %, gan pilnpiena, saldais un skābais krējums, biezpiens, paniņas, četru veidu sviests, un vēl – sapnis par saldējumu.”
Saimnieciskās darbības veicēja Anita SAFONOVA
Anitai mīlestība pret dziju un adīšanu ielikta jau no bērnības, no vecmammas aitiņām, teju sirds vietā dzijas kamolīts. “Sākās ar zeķēm. Tad izdomāju izadīt zābaciņus, tad dzīvnieciņus, tad no multiplikācijas varoņiem iespaidi… Izadīt var visu, kas tik ienāk prātā! Adu arī džemperus, lielus darbus, bet tā nav mana galvenā izvēle. Man patīk gala rezultāts, adīšanā man patīk pēc iespējas drīzāk priecāties par gataviem darbiem. Un tāpēc mana izvēle krīt par maziem darbiņiem – var rītā sākt un vakarā jau priecāties par gatavu darbu.” Adītās rotaļlietas veidotas, pamatojoties uz bērna attīstības aspektiem. Tiek attīstīta sīkā motorika, radīta drošības sajūta, mīļdzīvnieciņi un mīļmantiņas gan gulēšanai, gan kā somiņas, lai mantiņa vienmēr līdzi, kā arī var paņemt līdzi citas lietiņas. Tiek ņemtas vērā bērnam vajadzīgas tekstūras, dzīvnieciņiem ir actiņas, austiņas…
SIA “SERTIKON LATVIJA” – siltumtehnikas metālapstrādes uzņēmums,
kas izaudzis no iekārtu remonta līdz ražošanai. No mazām telpām līdz vairākām darbavietām Viļānu apkārtnē un attālināti jebkurā pasaules malā. Uzņēmumā strādā 15 cilvēki. Uzņēmums “dzīvo” starp Rīgu, Pierīgu, Angliju un Viļāniem. “Mēs esam tāda komanda, kas atbilstoši saviem uzdevumiem pārvietojas, realizē uzdevumus, viss notiek dinamiski. Cenšamies strādāt tā, lai visi cilvēki, kas šeit ir, zina, kas ir jādara,” stāsta prokūrists Rūdolfs Būda. Kāpēc Viļāni? Kāpēc Latgale? “Ražotāju motivējošs faktors darboties tālāk no Rīgas – darbinieku lojalitāte. Rīgas/Pierīgas problēma ir algas un citu ražotāju tuvums – tas rada darbinieku mainību, jo darbiniekiem ar pieredzi vienmēr ir iespēja aiziet uz citu uzņēmumu ar nedaudz lielāku atalgojumu. Te tās iemācītās zināšanas paliek tepat savā uzņēmumā ilgtermiņā, jo darbinieku mainība ir maza. Un tad speciālistiem, kas gadu gaidā uzkrājuši zināšanas, var arī radīt labākus darba apstākļus, motivējošāku atalgojumu.
Keramikas zīmols “PĪTERKOLNS” – saimnieciskās darbības veicēja Dace Losāne
“Pīterkolns” ir vieta Ozolaines pagastā, Rēzeknes novadā, kas nu jau tiek iezīmēta arī tūrisma kartēs. Pirms dažiem gadiem ģimenes plānos nebija atgriezties uz dzīvi Latgalē, bet tagad Rēzeknes novada Pīterkolnā tiek radīti darbi, kuros tradicionālais apvienots ar moderno. Stāsts sācies 2020. gadā, bet mīlestība pret mālu sakņojas vēl dziļāk – bērnībā. “Tēvs aizgāja pensijā, un es viņam teicu – jāsāk strādāt”, un līdz ar to abi ar tēvu nododas keramikas aicinājumam, Dace darbojas, lipinot mālu, tēvs ar virpu. Daces māla māksla jau otro gadu tiek apdedzināta pašu mūrētā ceplī “Pērkons”. Jau divus gadus “Pīterkolnā” norisinās Pēterdienas, kas ir ievērojams keramiķu pasākums, kā arī tiek organizēti daudzi citi pasākumi.
IK “GIUT BREIDI” radītāja Līga Springa rada un stāsta latgalisko, kopābūšanas, radīšanas, brīvības, svinēšanas, draudzības un citus stāstus caur plānotāju lappusēm.
Papildu plānotājam GIUT BREIDI kolekcijā ir uzlīmes latgaliski, latgalisko vārdu spēle “A KAS ITE?”, dažādi specprodukti. Bet lai sapulcinātu vairāk un dotu iespēju iedvesmoties citam no cita, GIUT BREIDI rīko arī dažādus kopābūšanas pasākumus, meistarklases, darbnīcas.
Podnieku māja “CUKRASĀTA” – saimnieciskās darbības veicēji Viola Anna Bīriņa un Staņislavs Viļums
Ozolaines pagastā uz Cukrakolna pakalna, “Cukrasātā” darbojas divi podnieki, katrs savā stilā, savā rokrakstā, bet darbojas kopā – Staņislavs Viļums un Viola Anna Bīriņa. Viola veido traukus tikai ar rokām, bez podnieka virpas. Staņislavs – ar virpu. Katrs strādā savā darbnīcā, savā stilā, savā ritmā, bet kurina vienā ceplī. Katrs trauks ir autora pārziņā, autors to zina no A līdz Z un ir atbildīgs par savu darinājumu. “Cukrasāta” nepārprotami ieguvusi atpazīstamību. Labs trauks ir tāds, ko ieraugot zini, kas ir tā autors. Podniekiem tāds nerakstīts likums – nekopēt! Var sava stila un rokraksta traukiem pamēģināt ko citu, jo nekas jau nestāv uz vietas, bet tam jānāk no paša autora sirds, nevis atdarinot. Vairāki restorāni Latvijā un pasaulē izmanto “Cukrasātā” veidotos traukus ēdienu servēšanai.
Atpūtas vieta “KADIĶĪŠI” – saimnieciskās darbības veicēja Laila Dambīte
Kā starp kadiķa zariem jāmeklē mazās pelēkzilās tumšās ozdziņas, tā te starp Rušona viļņiem un koku pavēnī slēpjas mazs namiņš kā maza odziņa. Odziņa arī pārnestā nozīmē, jo tāda idilliska vieta ir kas īpašs Rēzeknes novadā. Stāsts arī sācies pavisam vienkārši: “Mums te bija zeme, un te ir ļoti ainaviska vieta, vajag ar šo skaistumu dalīties.” Visi, kas te pabijuši, bet jo vairāk saimnieki izjūt to īpašo auru, kas te ir. Kā ir atrasties pilnīgā ūdens apskāvienā un tik tuvu pilskalnam – izrādās, kalns tieši aiz “Kadiķīšu” namiņa ir jau mūsu senčiem īpašs bijis. Cilvēkiem patīk atpūsties arī grupās, tāpēc nākotnē varētu rīkot kādus pasākumus, piemēram, meditācijas grupās.
Atpūtas vietas “SAULESPUĶE” saimniece Biruta Buharina atzīst:
“Ja pirms dažiem gadiem man kāds būtu pateicis, ka es būšu uzņēmēja… Savs uzņēmums – kas to varēja iedomāties. Bet tagad ir pagodinājums būt uzņēmējai starp uzņēmējiem.” “Saulespuķe” ir par jebkuriem svētkiem – dzimšanas diena, vārdadiena, izlaidums, kāzas, kristības, nometnes, jebkādi svētki. Ir pat bijis, ka vienā dienā notiek trīs pasākumi, bet ir plašums un ir kur izvērsties. 2024. gadā “Saulespuķē” bija pirmā pilnā sezona. Apmeklētāju skaits pierāda, ka vieta ir iemīļota – 300 viesi, 160 kāzinieki, 14 nometnes dalībnieki. Turklāt nometnes mērķis – nedēļa bez telefona. Kā saulespuķe tiecas pret sauli, tā Birutas mērķiem, šķiet, nav robežu – ir sapņi, kurus īstenot palīdzēs jauni projekti; ir vēlme pāriet no sezonāla vasaras piedāvājuma uz vissezonas piedāvājumu; bet vislielākais sapnis ir uzrīkot īstu zaļumballi.
Viesu nams “SVILPAUNIEKI” – ne tikai viesu nams, bet atpūtas idille Lūznavā, pirts, pagalms, blakus esošās iespējas.
Vietā, kur tagad viesu mājā saimnieko
Mārtiņš Kiščenko
, nebija nekā – nolaista būve, aizaudzis krūmājs, dīķītis. Tagad te viss pašu iztīrīts, blakus izbūvēta pirtiņa. Mārtiņam “Svilpaunieki” ir liels, skaists, dārgs hobijs, kas prasa laiku un resursus, bet liek kustēties, rosīties, plānot attīstību. Viss saliekas kā puzle – viesu nams, teritorijas labiekārtošana, pirtiņa… Vasaras sezonā darbam tiek piesaistīti skolēni. Gan NVA programmās, gan tāpat pašu spēkiem. Var abējādi. Vietējo uzņēmēju klātbūtne ir būtiska ciemu attīstībai, arī Lūznavas ciems attīstījies, blakus “Svilpauniekiem” ir daudz iespēju atpūsties – lāzertags, tīklu parks, Lūznavas muiža, skaistā Rāznas nacionālā parka vide.
Paldies Rēzeknes novada pašvaldībai un uzņēmējdarbības attīstības speciālistei Sanitai Vjakse par palīdzību šīs publikācijas tapšanā!
Sagatavoja
Marina TETARENKO
Komentāri