Bazneica atsarūn Lūznovas pogosta Zosnas cīmā, ļūti skaistā vītā storp Rāznas azaru un Zosnas azaru. Nu Rēzeknes leidz Zosnai ir 23 km, nu Reigas – 251 km. Turpat blokus bazneicai atsarūn Zosnas muiža, kur kōdreiz dorbōjōs Zosnas pamatskūla. Kai beidzēs skūlas pastōvēšona, ari Zosnas cīms klivis tukšōks, nav te vairs ni posta, ni veikala, gondreiž voi sabrucis kōdreizejais klubs, daudzas sātas palykušas bez saiminīkim. Tys, prūtams, atsasaucās ari uz bazneicas apmak-lātōju skaitu. “Moz, pavysam moz cylvāku atīt uz bazneicu,” stōsta vītejō īdzeivōtōja Ruta Lignarska jeb Rutas tante, kai visi jū sauc. Jei atslādz bazneicu visim, kas atbrauc uz Zosnu un grib apsavērtīs dīvnomu. Nasaraugūtīs uz sovim godim, jei ari pasaryupejās par kōrteibu dīvnomā. Jōuzsver tys, ka bazneica teik atslāgta ar symts godu vacu atslāgu. Zosnas Sv. Erceņgeļa Mikeļa Romas katōļu bazneica ir tikai desmit metru gara un septeņus metrus plota. Agrōk tei bejuse vēļ mozōka. Kai stōsta vēsture, Zosnas katōļu bazneica uzbyuvēta ap 1800. godu par tautas zīdōjumim un veļteita Svātō Mikeļa erceņgeļa gūdam. Par tōs byuvātōju teik mynāts Ignācijs Riks. Bazneica uzcalta, strōdojūt tikai ar cērvi, nog-las beja pošdarynōtas. Sōkumā bazneica beja kai filialkapela Malnō Dukstigola bazneicai. Pastōveigō draudze Zosnā nūdybynōta 1921. godā, atdolūt tū nu Dukstigola un Pušas draudzes. Jau 1928. godā Zosnas bazneica tyka īkļauta vaļsts aizsorgōjamū senatnes pīminekļu skaitā. Tai kai draudze auguse, prāvests beja īcerējis šū kūka bazneicu nūjaukt un uzbyuvēt jaunu myu-ra dīvnomu. Atļauja tyka sajimta, vītejī zemnīki ākas pamatim savede akmiņu kaudzes, kas, storp cytu, radzamas ari šudiņ. Apsyu-nōjušas. Bet īcerei sveitru pōrvylka 1941. gods, kod zīmā arestēja prāvestu un jū aizvede uz Rēzeknes čeku. Bet atsagrīžūtīs pi senōkim laikim. Pošā sōkumā bazneica beja nalela, bez nūdalējumim. Gērbtuvei beja atvālāts mozs kambareits aiz oltora. Tod bazneicai beja tikai četri lūgi. Pōrbyuvi bazneica sagaideja 1882. godā, pēc kuras tei palyka pīcus metrus garōka. Tyka nūjaukta īejas fasade un pībyuvēta telpa zakristijai. Uz jumta pībyuvēts tūrneits, rodōs kōra telpa. Vōrdu sokūt, bazneica īgyva īrostū trejsdaļeigū telpas sadalejumu – zam luktom prīkštelpa, tod draudzes telpa un prezbiterijs. Storp cytu, ari Zosnas bazneicā atsarūn ērgeles. Tōs ir nalelas, nasadorbojās, nav zynoms ari, kura goda ir. Uz instrumenta rūktura radzams uzroksts “Kotykiewicz”. Kai tōs skanātu? Nu 1965. leidz 1967. godam bazneica atkōrtōti remonteita – īkštelpas apšyutas ar finieri. Nasaraugūtīs uz tū, ka bazneica ir moza, tamā ir trejs oltori. Lelajā oltorī ir Svātō Mikeļa erceņgeļa glezna, pa labi – oltors Sv. Ontonam, pa kreisi – oltors Jaunovai Marijai. Vysnūzeimeigōkais sakralais mōkslas montōjums ir 18./19. godusymta glezna “Dīvmōte ar bārnu”, saukta ari par Snīga Dīvmōti. 1828. goda bazneicas dokumentūs pīmynātas lītas, kas nōkušas nu vacōs nūjauktōs Regžu bazneicas. Leidz ar tū krucifikss un gleznas ir par 50 godim vacōki par pošu bazneicu. Laika ritējumā daudz kas mainōs. Kōdreiz bazneicā beja parosti krāsli. Un, kai Rutas tante stōsta, tod vacōkim cylvākim nabeja tik vīgli un ārti dīvkolpōjuma laikā nūsamestīs uz celim. Tagad bazneicā ir sūli, tī ir tikai pyrms pōris godim uzarodušīs, pasateicūtīs Intas Brokānes-Vilcānes pyulem, tūs atgōdojūt nu Kūrzemes. Rutas tante izrōda ari procesijas karūgus. Vīnu nu tīm, veļteitu Dīvmōtei, sovulaik izšyva Maltas īdzeivōtōja Eleonora Siņavska, kura jau aizgōjuse myužeibā. Cylvāka nav, bet jō dorbs palicis kai nanūvērtējama dōvona nōkamajom paaudzem. Ari sakralais montōjums, kura vērteiba pīaugs ar godu desmitim. Vēļ ir jōpīmiņ vōrti un žūgs, kas byuvēti nu sorkonajim kīgelim un laukakminim. Bet bazneicas zvons ir īkōrts kīgeļu arkā. Zosnas katōļu bazneicai pīdar ari Mēra kopsāta, kuras nūsaukums nōk nu mēra epidemijas laikim. Tagad gon kopsātai nūmaineits nūsaukums – Miera. Zosnas bazneicas vairōk nakai divu godusymtu pastōvēšonas laikā vairōkkōrt ir mainējusēs vaļsts īkōrta, pōri gōjuši kari, pīdzeivōts gon ekonomikas uzplaukums, gon tagad kritums, daudz kas mainējīs un zudis, un varātu teikt, ka ir pavysam slykti laiki, jo Zosnas cīms palīk arvīn tukšōks. Tūmār, nasaraugūtīs uz vysu, Zosnas bazneica vīnlaikus ir ari ticeibas simbols. Kamer cylvāks tic, vyss ir īspējams.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri