Rēzeknes nūvoda Feimaņūs atsarūn Svātō Jōņa Kristeitōja Romas katōļu bazneica, kas ir vīna nu vacōkajom kūka bazneicom Latgolā. Dīvnoms ir vaļsts nūzeimes arhitekturas pīmineklis, un leidz šam jys saglobōjis daudz līceibu par nūvoda mōkslas montōjumu – tēļnīceibas, gleznīceibas un lītiškōs mōkslas formas.
Par Feimaņu bazneicu vairōk pastōsteja vītejī īdzeivōtōji – Latgolas nūvodpētnīks un uzjēmējs
Māris Rumaks
un
Broņislava Klindžāne
, kura tur ryupi par dīvnoma kōrteibu. “Šei bazneica Feimaņūs calta 18. godusymtā, un pēc vīnom ziņom tei ir byuvāta 1751. godā, pēc cytom ziņom – 1756. godā, bet ir konkreti zynoms, ka 1760. godā veiskups Daugiallo bazneicu konsekrēja svātō Jōņa Kristeitōja gūdam. Pyrms Ūtrō pasauļa kara bazneicai beja dīzgon lels arhivs, bet kur tys palika – nūdūts Vaļsts arhivā voi kur pazudis, nazynu, – bet arhivā beja fundacijas (dybynōšonas) dokumenti. Tūs dokumentus sovulaik beja pētējis gon vēsturnīks Boļeslavs Brežgo, gon volūdnīks, rakstnīks, latgalīšu etnografs Leonards Latkovskis. Feimaņi ilgu laiku beja Korfu dzymtas īpašums – nu 1558. leidz 1715. godam. Tod Feimaņi pōrgōja Ofenbergu vaļdejumā, tod Bergu dzymtas īpašumā, un šei bazneica calta ar Jana Gedeona un Domicelas Bergu atbolstu. Vēļōk jau beja ari Riki, tod Jotko. Pādejī muižinīki beja Šadurski. Pušā un Feimaņūs vaļdeja brōli Šadurski. Itei bazneica jau ir ūtrō Feimaņūs. Pyrmō beja calta ļūti seņ, vēļ pyrms Reformacijas laikim.
(Protestantu Reformacija beja 16. godusymta kusteiba, kuras mērkis beja reformeit katōļu bazneicu Eiropā, kō rezultatā izaveidōjōs vairōkas konfesijas, kai luterisms, reformisms u. c. Par Reformacijas oficialū sōkumu teik uzskateits 1517. goda 31. oktobris, kod Augustinīšu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pīnoglōja sovas 95 tēzes, vārstas pret indulgenču tērdznīceibu, pi Vitenbergas bazneicas durovom.
Aut. pīzeime
.) Tai kai Korfi Reformacijas laikā pōrgōja luterticeibā, tod ari bazneica Feimaņūs pōrgōjuse luteraņu īpašumā. Kur bejuse pyrmō Feimaņu bazneica? Feimaņu skūlas stadions atsarūnās vērs vacōs kopsātas. Stōsta, kod stadionu rokuši, tī kauli bejuši. Tei vīta ari registreita kai seņkopi. Seņōk kopsātas bejušas pi bazneicom. Raksteits, ka tei bazneica bejuse cīši lobas kvalitates, ar skōrda jumtu, kas bejis ratums Livonijā. 1708. godā katōļi ir īkaustejuši un izdzynuši luteraņus nu bazneicas. Par tū raksteja vēsturnīks, publicists, muižinīks Gustavs Manteifeļs. Kas ar tū bazneicu nūticis, nav zynoms, varbyut kars izneicynōjs, voi bejs guņsgrāks… Interesanti, ka fundacijas īrokstā teikts, ka Feimaņu īdzeivōtōjim, nadzērdūt Dīva vōrdu, izkoltušas dvēseles. Taitod kaidu laiku bazneicas nav bejis,” stōsta Māris Rumaks. Feimaņu dīvnomā ir bogōteigs mōkslas dorbu klōsts. 26 mōkslas prīkšmatu klōstā ir meistareigi veidōtō vysu treju oltoru – centralō un sōnu – apdare, kūkgrīzumi, 18. godusymta gleznas, senas kūka skulpturas, rokoko stila ērgeļu prospekts, tys vyss līk dūmōt, ka tū varēja veidōt tikai augstas klases kūktēļnīki, mōkslinīki. “Nav zynoms, nu kurīnes tī mōkslinīki bejuši, bet, jamūt vārā, ka daudzas bazneicas tyka gondreiž vīnā laikā caltas, dūmojams, ka ite dorbōjusēs kaida profesionalu mōkslinīku grupa. Bet pi bazneicas ceļšonas strōdōjuši vītejī ļaudis,” soka Māris Rumaks. Bazneicā sasaglobōjīs vacais bazneicas gōjīņa krysts, uz kura vēļ var redzēt Oduma golvu. “Ari vysūs vacajūs kopūs uz krystim tyka izmontōts šys simbols. Legenda stōsta, ka Jezus Kristus tyka pīkolts Golgatas kolnā, zam kura beja paglobōts Odums. Un Jezus asnis nūtecēja tīši uz Oduma golvas, kas simbolizej itū grāku atlaisšonu,” Māris Rumaks stōsta un ar aizrauteibu izrōda bazneicu. “Šys feretrons, pōrvītojamais oltors, varātu byut vēļ nu īprīkšejōs, vacōs bazneicas, jo feretrona ūtrajā pusē ir jezuitu simbols JHS. Jezuitu ordenis 19. godusymtā pat beja aizlīgts, uzskateja, ka jī cīši atsaškir nu pōrejīm ordenim. Pāvests jū beja aizlīdzis, bet dažōs vaļstīs jezuiti dorbōjōs, pīmāram, Krīvijas imperatore Katrīna II beja jim te atļōvuse tymā laikā. Dīvnoma lobōs puses Jezus Sirds oltorī radzamas votas, kas nūzeimej, ka cylvākim beja problemas, bet lyudzūtīs cylvāki atry-synōja sovas problemas. Uz vīnas votas pat radzams datums – 1820. gods. Kreisajā pusē – Marijas oltors, un te gleznu pēc Rafaela “Siksta Madonnas” kompozicijas parauga 1875. godā uzgleznōjuse Jadviga Gečeviča. Bazneicas sūli ir originali, tī ir restaurāti, ari bikts krāsli ir vacī, dūmojams, ka varātu byut pat nu īprīkšejōs bazneicas. Feimaņu bazneica ir poša bogōtōkō ar mōkslas dorbim. Pīmāram, bazneicas īprīkšejōs lustras beja ļūti skaistas, koltōs, tōs aizvastas uz Rundāles pili. Uz turīni aizvastas ari četru tykumu alegorijas – skulpturas sīvīšu veidūlā,” jys stōsta. Dīvnoms sovā garajā pastōvēšonas laikā sakrōjis daudzas vēsturiskas līceibas. “Zam bazneicas ir pogrobs, bet īeja ir nu zakristejas. Pogrobā beja apbedejumi, bet vyss ir izlaupeits un izdemolēts. Problema beja taida, ka bazneicai greida pyva. Pyušona beja saisteita ar tū, ka ventilacija beja aiztaiseita. Un vēļōk, lai attaiseitu ventilaciju, tyka attaiseits pogrobs. Tys beja yudinī, jo drenaža nasadorbōjōs. Skots beja brīsmeigs – škērsti beja sadauzeiti, mātōjōs cylvāku kauli. It kai muižkungi tī beja globōti. Bet pog-roba īejai jōbyut vēļ vīnai, jo nu zakristejas puses škērstu nadabōsi pogrobā. Īspējams, tei īeja aizbārta,” stōsta Māris Rumaks. Broņislava izrōda nalelu telpu, kur globojās vēļ daudz cytu senu bazneicas prīkšmatu, pīmāram, procesijas lukturi, kristeišonas trauks, relikvariji, plēšas kyupynōšonai, apladku panna, pat koltōs noglas un daudz kas cyts. Te atnasts nu pogroba kaida sadauzeita škērsta fragments ar uzrokstu, kas līcynoj, ka tī beja pa-globōta 18 godus vaca sīvīte Katažina. Ari muižinīku Felkerzamu gerbūņs, kas beja rūtōjis škērstu. Māris Rumaks īdorbynoj divu metru garōs kūka klabotas, kas izaverās kai senlaiceigs veļas rullis. Klabotu skaņa Klusōs nedeļas laikā aizvītōja zvonu. Originali! Bet vacōs ērgeles gon naspēlej, tōs byutu jōrestaurej. “Ērgeles vēļ padūmu laikūs spēlēja, bet vēļōk tōs ar svyna krōsu nūkrō-sōjuši, sasabūjōjōs,” soka Māris. Jautoju: kōpēc bazneica nūkrōsōta sorkona? “Jū nūkrōsōja padūmu godūs, septeņdesmitūs godu beigōs ostoņdesmitūs sōkumā, atcerūs, kai te strōdōja. Bet bazneicu nūkrōsōja ar greidas eļļas krōsu, jei kaiteiga kūkam, vēļōk sōka veidōt burbuļus. Burbuļūs yudiņs sōka krōtīs, sōka kūku būjōt, un ākas vysa apakša beja sapyvuse, tū nūmaineja. Agrōk jau bazneica palāka beja, laikam taidā krōsā kai lelōs durovas, kuras ir originalas. Tōs ir atjaunōtas,” soka Māris. Apsaverom ari sōnu īejas durovas, kurom ir interesanta kastes atslāga ar styprynōjumim. Slēdzene ir skaisti dekorēta. Svēteitō yudiņa trauka pamatnei izmontōta Sylajōņu keramika – Andryva Paulāna dorbs. Jautoju, cik tod cylvāku nōk uz dīvkolpōjumu. “Parostōs svātdīnōs atnōk videji kaidi 15 cylvāki, skaits variejās nu astonim leidz 20, bet lelajūs svātkūs, kai Leldīnēs, Zīmassvātkūs, gon vysas sēžas pylnas,” soka Broņislava Klindžāne. Bazneicas dōrzā atsarūn zvanineica un krysts. Prūtams, Feimaņu bazneicas un draudzes dzeive nav īdūmojama bez prīsteru darbeiguma. Kazimira Buinicka grōmotā “Priestera Jordāna atmiņas” (izdūta 1852. godā) pīmynāts Feimaņūs strōdōjušais prīsters Jezups Kierkillo. Pats Kierkillo ari izdevis grōmotas, bet 1828. godā Feimaņūs uzcēle obelisku, kuru vēļōk pēc Pesteitōja figuras uzstōdeišonas tauta nūsauce par “Krysta nesēju”. Tīši Kierkillo Feimaņu draudzē nūkolpōja vysylgōk – 41 godu. Beja ari daudz cytu prīsteru, kas palyka tautas atmiņā – Jāzeps Macilevičs ar izdūtū grōmotu “Pavuiceišona jeb vysaidi sposobi dieļ zemnīku latvīšu”. Bazneicas dōrzā apglobōts prīsters Aleksandrs Abojs. Par Feimaņu bazneicu nav īspējams smolki izstōsteit vīna nalela roksta ryndōs – tei ir vairōku godusymtu vēsture, ar sovim nūtykumim, cylvākim, bet pōri vysam vīnmār bejuse ticeiba.
Aija MIKELE-STRUŠELE
AUTORES foto
Komentāri