Latgales reģionā ir izveidoti 22 velo maršruti.
Ziemeļlatgalē:
Nr. 34. Rypoj vasals, maršruta garums 169 km; Nr. 777. Ar velo uz Lozdovas gravu, 19 km, Viļakas apkaime; Nr. 780. Vīksnas aplis, 29 km; Nr. 781. Briežuciema aplis, 22 km; Nr. 785. Vēstures atskaņas Grīvas mežos, 34 km; Nr. 788. Tepenīcas aplis, 30 km, Susāju pagasts.
Viduslatgalē
aktīvākais ir Ludzas novads, kurā ir izveidoti maršruti: Nr. 36. Pierobežas maršruts, 154 km; Nr. 776. Nūmiernes aplis, 30 km; Nr. 782. Sajust Aizgāršu, 33 km; Nr. 792. Ķīšukalns, Nr. 793. Līdumnieki un Nr. 794. Vecslabada. Aktīvs ir arī
Augšdaugavas novads
, kurā ir izveidoti šādi maršruti: Nr. 778. Augšzemes ezeru loki, 57 km; Nr. 779. Luknas ezeru loks, 17,8 km; Nr. 786. Sventes ezera loks, 27 km, un Nr. 787. Silenes dabas parks, 27 km.
Augšdaugavas un Krāslavas novadā
izveidoti divi maršruti: Nr. 35. Daugavas loki, 122,8 km, un Nr. 789. Krāslava–Piedruja, 30 km, Krāslavas novads.
Rēzeknes novadā
ir divi velo maršruti: Nr. 783. Apkārt Rāznas ezeram un 784. Lūznava–Rāznas ezers, 30 km. Velomaršruts Nr. 37. Latgales zelta vidusceļš, 173 km, ved gar 11 ezeriem, kā arī iekļauj sevī divas lielākās upes – Daugavu un Dubnu. Velo maršruts Nr. 11. Kaunata–Gulbene (220 km) ved tuvu Latvijas–Krievijas robežai (nepieciešams personu apliecinošs dokuments) un ir kā savienojošs maršruts starp Eurovelo 11 un Zaļā dzelzceļa maršrutu, savienojot Kaunatu Latgalē ar Gulbeni Vidzemē. Detalizētas velo maršrutu kartes ir pieejamas tīmekļa vietnē:
https://balticcycling.com/
. Velo maršrutu reģistrēšanu un numura piešķiršanu Latvijā nodrošina Vidzemes tūrisma asociācija, kas ir dibināta 1997. gadā. Kopš 2010. gada Vidzemes tūrisma asociācija aktīvi iesaistās projektos velo maršrutu tīklu attīstībā Latvijā un kopš 2011. gada arī zaļo ceļu attīstībā. Tradicionālais velo maršruts ved pa autoceļiem (asfaltētajiem vai grants seguma ceļiem), tiek marķēts ar zilajām ceļa zīmēm, kur izvieto attiecīgo velo maršruta numuru.
Latgalē
ir tikai viens zaļais velo ceļa maršruts – reģionālais maršruts Nr. 15 Gulbene–Balvi–Viļaka, kas ved pa bijušo dzelzceļa līniju Gulbene–Balvu stacija–Vecumu pagasts. Zaļie ceļi ir maršruti, kas ved, izmantojot kādreizējos dzelzceļu maršrutus. Zaļie dzelzceļi ir zaļo ceļu tīkls Latvijā un Eiropā, kas ved caur gleznainām ainavām un mežiem un ir piemēroti velo braucējiem, pārgājieniem, zirgu izjādēm, izjādēm ar suņu pajūgiem vasarā un ar ragavām ziemā, kā arī slēpošanai ziemas apstākļos. Automašīnas nebrauc pa zaļo ceļu regulāri, pa nomarķēto zaļo ceļu ir drošāk braukt nekā gar valsts un pašvaldības autoceļu malu. Maršrutu segums lielākoties ir grants vai meža ceļi un dabā ir marķēts ar zīmēm. Zaļos ceļus marķē, ik pēc kilometra uzstādot kilometra stabiņu.
Tuvākajos laikrakstu numuros turpināsim iepazīstināt lasītājus ar reģionālo velo maršrutu Nr. 15 Gulbene–Balvi–Viļaka, kas Balvu novada Kubulu ciemā savienojas ar starptautisko velo maršrutu Eurovelo Nr. 11.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Balvu novada pašvaldība, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas zaļie ceļi”) tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.
Komentāri