Cik liels prieks sirdī! Un dievnams tik skaisti izpušķots! Bet kā dziedāja koris! Cilvēkiem acīs bija prieka asaras. Es jau ilgi dzīvoju šajā pasaulē, bet tādi svētki paliek atmiņā uz visu mūžu. Ticīgie devās procesijā ap baznīcu, viss celiņš bija ziediem nokaisīts. Atmosfēra tik svinīga, ka grūti aprakstīt. To vajadzēja redzēt un dzirdēt. Paldies Dievam, ka mūsu Sāpju Dievmātes baznīca ir saglabājusies sveika un vesela, ka kopā ar mums tā pārdzīvojusi visas vajāšanas un arī gaišos brīžus. Mūsu cienījamais bīskaps Jānis Bulis ar satraukumu pieminēja to, ka ticīgo kļūst arvien mazāk. Vecākās paaudzes pārstāvji aiziet no šīs pasaules. Jaunie dodas uz ārzemēm. Ne visās ģimenēs bērniem māca lūgties. Mēs nemācām saviem bērniem dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem, neprotam vai negribam cīnīties ar savām kaislībām… Alkohols, narkotikas… Taču ticība Dievam palīdz gan vājajiem, gan tiem, kuri cieš… Par to savā mācībā atgādināja dekāns Pāvils Zeile. Kara gados tieši Dievmāte izglāba mūsu balto baznīcu, palīdzēja tai izdzīvot… Savās lūgšanās pateicamies Debesu Tēvam, lūdzam Dievmāmiņu, kuras godam veltīts šis brīnišķais dievnams.
Anastasija
Annas LUCIJANOVAS foto
Komentāri