Realizēta ideja, ko izlolojis mākslinieks, Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors, profesors Osvalds Zvejsalnieks, bet īstenot uzņēmušies Latvijas un Lietuvas entuziasti. — Ne vienreiz vien, apmeklējot Aglonas baznīcu kopā ar māmiņu, lasīju un pārlasīju metālā veidotu atritinātu tīstokli, kurā ierakstīta Aglonas bazilikas vēsture: kad un kas cēlis, un nostāsts (leģenda), ka Madalānu pilskunga meita tika izprecināta uz Lietuvu, kur kļuvusi par karalieni. Sāku pētīt, meklēt vēsturiskos un citos avotos. No Utenas mākslas skolas direktora Jonasa uzzināju, ka viņš, pētot vēsturiskos dokumentus, atradis ierakstus, kas apliecina:
1253. gada 6. jūlijā ar pāvesta Inocenta IV svētību Mindaugs un Marta tika kronēti par Lettovice rex — Lietuvas karali un karalieni.
Indriķa hronikā arī minēta Baltijas zeme (vai Latgale), kas vēlāk devusi vārdu valstij Latvijai. (Šis jautājums gan būtu sīkāk jāpapēta.) Vienā no plenēriem Preiļos kopā ar Jonasu nospriedām, ka vajadzētu vismaz piemiņas zīmi, kas apstiprinātu baltu tautu vienotību no senseniem laikiem. Pamazām vien izveidojām šīs idejas īstenotāju komandu, kurā darboties piekrita Pēteris Keišs, Kārlis Počs u.c. Mums pievienojās Lietuvas komanda. Lietuvas vēstnieks Latvijā 2010. gadā izsludināja metu konkursu. 2011. gada sākumā tika izskatīti konkursam iesniegtie darbi. 1. vieta lielā vienprātībā tika piešķirta Viļņas tēlnieka Vidmanta Giliķa darbam. — Tad sākās, manuprāt, grūtākais, naudas vākšanas kampaņa. — Jā, vajadzēja savākt ap 200 000 latu. Ziedojumus vācām gan Lietuvā, gan Latvijā. Lielāko summas daļu saziedoja lietuvieši, bet arī te, Latvijā, bija atsaucīgas firmas un privātpersonas. Ļoti aktīvi Lietuvā darbojās priesteris Rimantas Gudelis, kurš vadīja orgkomiteju. Sūtījām vēstules, aicinājumus, lūdzām palīgā presi. Tā arī savācām pa litam, pa latam, pa eiro… Nu iecere, var teikt, atlieta bronzā. 20. septembrī karalis Mindaugs un karaliene Marta uzsmaidīs visiem, kuri būs ieradušies uz pasākumu, kas vēlreiz apliecinās divu baltu tautu vienotību šodien un tālā senatnē, kad Aglonā cilvēkus svētīja Dieva Māmiņa. Uz pasākumu ieradīsies daudz lietuviešu, būs Latgales pašvaldību pārstāvji, cilvēki no visiem Latvijas novadiem, kam Aglonas vārds ir īpašs.
Ar O. Zvejsalnieku sarunājās
Vija LAZDIŅA
VIENA PIEBILDE. Informācija par to, ka Aglonā tiks atklāts piemineklis karalim Mindaugam, izsaukusi cilvēku īpašu interesi par šo vēsturisko personu un laiku, kad viņš valdījis.
Arī “Rēzeknes Vēstis” saņēmušas vairākas vēstules, kurās ir citāti no Livonijas un Lietuvas vēstures grāmatām un apcerējumiem.
Jā, Mindaugs ir persona, kuras lomu Latvijas vēsturē zinātnieki vērtē pretrunīgi. Tomēr neapstrīdams ir fakts, ka kunigaiti Mindaugu un Martu par karaļiem kronēja Romas pāvests…
Komentāri