– Kāds bija jūsu ceļš uz priesterību?
– Aicinājums uz priesterību vienmēr nāk no Dieva. Viņš ir tas, kurš mūs aicina veltīt dzīvi kalpojumam Dievam un Baznīcai. Protams, šo aicinājumu cilvēks var sadzirdēt tad, ja ieklausās tanī, ko Dievs viņam saka, t. i., lūgšanā, kas ir dialogs ar mūsu Radītāju un Tēvu. Tādi lūgšanas mirkļi man bija ģimenē un manā dzimtajā Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzē. Tur arī sāku piekalpot baznīcā kopā ar saviem brāļiem un citiem ministrantiem. Tur arī bija iespēja padziļināt ticību toreizējā draudzes prāvesta pr. Andreja Trapučkas vadībā, tādēļ arī esmu pateicīgs Dievam par šī dedzīgā priestera kalpojumu. Vēlāk ļoti vērtīgs bija dekāntēva Pāvila Zeiles atbalsts, kā arī garīgais stiprinājums, ko saņēmu no katra priestera aicinājuma ceļā. Ir svarīgi, ka mēs varam veltīt savu dzīvi kaut kam lielam, skaistam un vērtīgam, un kas var būt svarīgāks par cilvēka dvēseli, tās pestīšanu? Jēzus teica: “Ko tas līdzēs cilvēkam, ja viņš iemantos visu pasauli, bet savā dvēselē cietīs zaudējumu?” (Mt 16, 26)

Komentāri