Mūsu baznīcas dārgumu krātuvē īpaša vieta vienmēr ir bijusi unikālai baroka laikmeta koka skulptūru grupai. Tās ir
piecas svēto figūras,
kas kā klusi sargi reiz rotāja iepriekšējās koka baznīcas altārus. Šīs skulptūras ir vienas no retajām lieciniecēm, kas brīnumainā kārtā tika izglābtas 1938. gada lielajā Ludzas ugunsgrēkā. Tobrīd, kad liesmas nepielūdzami aprija veco koka dievnamu, drosmīgi cilvēki, riskējot ar dzīvību, paspēja no uguns iznest šos piecus tēlus, saglabājot tos nākamajām paaudzēm kā svētu mantojumu. Pirms četriem gadiem mēs aizsākām šo skulptūru restaurāciju, kā pirmo izvēloties visvairāk bojāto skulptūru “Svētais Stefans”. Restaurācija pārvērtās īstā detektīvstāstā, jo ikonogrāfu slēdziens bija viennozīmīgs: tas nav Svētais Stefans, jo tas bija diakons, bet mums ir priestera skulptūra. Tagad vēstures mīkla ir atrisināta, un mums ir aizraujoši un vēsturiski jaunumi!
Neskatoties uz gadu desmitiem ilgu apzīmējumu “Svētais Stefans”, tagad mēs droši varam teikt: tas nav Svētais Stefans – tas ir Svētais Ignācijs! Pateicoties restauratoru rūpīgajam darbam, zem sešiem vēlāku laiku krāsu slāņiem ir atklājusies patiesība. Skulptūra, ko esam godājuši gadu desmitiem kā Svēto Stefanu, patiesībā attēlo
Svēto Ignāciju no Lojolas
– Jezuītu ordeņa dibinātāju. Šis atklājums nav tikai mākslas vēstures fakts; tas ir tiešs un dzīvs apliecinājums tam, cik nozīmīga loma mūsu Latgales vēsturē un garīgajā izaugsmē bijusi jezuītiem.
Komentāri