1917. gada 27. aprīlī Latgales kongresā pieņemtie lēmumi veidoja pamatus Latvijas valstij un Latvijas Satversmei. Nedaudz atcerēsimies tā laika notikumus. 1917. gads bija izšķirošs daudzu tautu un valstu likteņos. Arī Latgales (tolaik cariskās Krievijas Vitebskas guberņas) sabiedriskie darbinieki domāja par savu tautu un savas valsts dibināšanas iespējām. Kongresa pirmā diena 26. aprīlī noritēja kinoteātrī “Diana”. Pirms tam Rēzeknes katoļu baznīcā (tagadējā katedrāle) dekāns K. Skrinda noturēja svinīgu dievkalpojumu. Kongresā piedalījās 232 delegāti ar balsstiesībām. Par kongresa priekšsēdētāju tika ievēlēts Francis Trasuns. Nesaskaņu dēļ kongresu atstāja 39 delegāti inženiera Franča Kempa vadībā, jo viņi iebilda pret apvienošanos ar Baltijas latviešiem (Vidzemes un Kurzemes apdzīvotajām teritorijām). Otrajā kongresa dienā, 27. aprīlī, kas notika Rēzeknes tirdzniecības skolas telpās (Atbrīvošanas alejā 56, kur pašlaik atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola), tika pieņemti šādi lēmumi: 1) atdalīties no Vitebskas guberņas un apvienoties ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem (Kurzemi un Vidzemi); 2) apvienotajā Latvijā Latgalei jābūt autonomijas tiesībām; 3) latgalieši savu valodu patur baznīcās, skolās un visās Latgales iestādēs; 4) ticības lietās katoļticīgajai garīdzniecībai ir tiesības uzturēt tiešus sakarus ar Romas pāvestu. Šo lēmumu realizēšanai kongress ievēlēja Latgales pagaidu zemes padomi ar 60 deputātu vietām (36 vietas bija paredzētas latviešiem, 24 – poļu, krievu un ebreju tautas pārstāvjiem). Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Franci Trasunu. 2017. gadā, pieminot Latgales kongresa simtgadi, bijušā Rēzeknes kinoteātra “Diana” vietā tika uzstādīts mākslinieka Visvalža Asara veidotais piemineklis “Latgales kongresam 100”
(attēlā).
Piemineklī ir iekalti Franča Trasuna vārdi “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba”.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Eduarda UTĀNA foto

Komentāri