16. jūlija rītā, kad pāri viņas mīļajai Rāznai cēlās saule un jau skāra apkārtni ar savu gaišumu, mūžības ceļā devās Olga Afanasjeva (Orsa) – rēzekniete, cilvēks, kuru pazina vai visā Latvijā un arī citās zemēs tālu pāri Latvijas robežām, cilvēks, kuras dzīve līdz pēdējam mirklim piederēja Latgalei, ļaudīm, dzejai. Olga Afanasjeva (dzimusi Sorokina) nāca pasaulē Rēzeknes rajona Mākoņkalna pagasta Lipušku ciemā 1948. gada 31. maijā. Šeit, Rāznas ezera krastos, pagāja viņas bērnības gadi – viņa auga vecticībnieku ģimenē, kuras saknes ir dziļi ieaugušas šai zemē, šinī ezerā, senču ticībā. Pabeigusi vidusskolu un ieguvusi izglītību Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, Olga Sorokina uzsāka savu darba biogrāfiju kā pedagoģe, strādājot par audzinātāju un skolotāju, bet turpināja karjeru arī darbojoties ar cilvēkiem, bet citā jomā. Daudzus gadus viņa veltījusi darbam Rēzeknes rajona pašvaldībā, bija Rēzeknes rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece. Viņai bija jālemj Rēzeknes rajona, pašreizējā Rēzeknes novada, kultūras un izglītības jautājumi. Kaut arī bija ierēdņu pulkā, tomēr sirdī vienmēr palika pedagoģe, literāte un vienmēr atcerējās sava krievu valodas skolotāja Aleksandra Grodzicka stundas. Ar savu pedagogu saglabāja siltas un draudzīgas attiecības līdz pat viņa mūža galam. Viņas mūžā vissvarīgākais bija dzeja – tas, kas kopš agras jaunības bija kā vaļasprieks, vēlāk pārtapa par sirdslietu, bet pēc tam – par dzīves jēgu. 1996. gadā, apskatot rokrakstā vai mašīnrakstā aprakstītās lapiņas ar savu draugu, kolēģu un saviem dzejoļiem, Olga Afanasjeva saprata – Rēzeknes pilsētai, novadam un visai Latgalei nepieciešams savs dzejas krājums. Atradās arī palīgi, līdzjutēji un mecenāti. Apkārt Olgai Orsai (tas kļuva par Olgas Afanasjevas pseidonīmu) pulcējās iejūtīgs un darbaspējīgs domubiedru pulks. Notika gan dzejas vakari, gan literārie lasījumi, taču lielākā uzvara, lielākais sasniegums bija pirmais līdz lasītājam nonākušais almanahs “Rēzekne” 1997. gadā. Almanahā tika publicēti gan latviešu, gan krievu dzejnieku dzejas darbi. Katra almanaha nākšana klajā izvērtās par īstiem dzejas svētkiem, uz kuriem nāca un brauca ne tikai vietējie literāti, bet arī dziedātāji, muzikanti un, protams, lasītāji. Gandrīz ceturtdaļgadsimtu mūsu pilsētas un novada radošie ļaudis bija vienoti iedvesmojošā idejā – ik gadu priecēt dzejas cienītājus ar savām radošajām atklāsmēm, publicēt savu dzeju un nākt pie lasītāja. Un tas viss – pateicoties Olgai Orsai. Katram autoram viņa bija padomdevēja, labā feja, literārā krustmāte un barga kritiķe. Olga Orsa ir laidusi klajā desmit personiskos dzejas un prozas krājumus, bet viņas dzejoļi ir iekļauti katrā viņas publicētajā 21 literāri mākslinieciskajā almanahā “Rēzekne”. Olga Orsa bija Starptautiskās rakstnieku asociācijas biedre, bija iekļauta reģionālajā Mūsdienu dzejas attīstības atbalsta biedrībā “Svetoč”. Viņas dzeja tika publicēta dzejas almanahos Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Bulgārijā. Olga uzturēja literāros kontaktus ar dažādu pasaules valstu autoriem. Krievijas Dzejas Akadēmijas korespondentājlocekle. Krievijas Rakstnieku savienības biedre. Rēzeknes pilsētas Goda pilsone. Vairākiem viņas dzejoļiem uzrakstīta mūzika, un tie tapuši par dziesmām, kuras izpildīja Rēzeknes dziedošie ansambļi.
Rīt, 20. jūlijā, mēs atvadīsimies no Olgas Orsas. Atvadīšanās sāksies plkst. 10.00 Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes mazajā baznīcā.
Olga Afanasjeva tiks apbedīta vecticībnieku kapos viņas dzimtajos Lipuškos, kur atdusas viņas vecāki – Pāvels un Marija Sorokini. Lai Rāznas ūdeņi sargā viņas mūžīgo mieru, skalojoties pie krastiem, kurus viņa tik ļoti mīlēja.
“Rēzeknes Vēstu” redakcijas vārdā –
Gaļina MASLOBOJEVA
Komentāri