Baisie notikumi risinājās Otrā pasaules kara laikā, kad 1942. gada 2. janvārī vietējie iedzīvotāji tika apcietināti, ziemas salā sadzīti šķūnī, lai vēlāk tiktu nošauti, savukārt pats ciems nodedzināts līdz pamatiem. Kā liecina vēstures avoti, iemesls šādai rīcībai bija nacistu vēlme sodīt Audriņu ciema iedzīvotājus par to, ka kādā mājā Audriņos tika slēpti sarkanarmieši, kas izbēguši no Rēzeknes karagūstekņu nometnes. Turpmāko divu dienu laikā Ančupānu mežā nošāva vairāk nekā 200 Audriņu iedzīvotājus – sievietes, vīriešus, sirmgalvjus un mazus bērnus. Izglābties šajā traģēdijā paveicās vien tiem, kuri liktenīgajā dienā neatradās Audriņu ciemā. Rēzeknes novada pašvaldības pārstāvji ar klusuma brīdi, ziediem un iedegtām svecītēm Audriņu ciema piemiņas vietā un Ančupānu memoriālā godināja Audriņu traģēdijas upurus. Arī Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājas vietniece Iveta Mietule nolika ziedus pie pieminekļa Audriņos un pie “Mātes ābeles” Ančupānos. Uzrunās pasākumā tika uzsvērts, ka šīs sēru dienas visiem atgādina par to, cik vērtīgs ir miers, savstarpēja cieņa un tolerance arī mūsdienu pasaulē. Lai piemiņa par traģēdijas upuriem atgādina, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē nedrīkst pieļaut.
Foto no internetresursiem



Komentāri