Latvijā sastopami ne tikai plaši izplatīti putni, bet arī mūsu platuma grādos eksotiski viesi, piemēram, Ventspilī manīts rozā pelikāns, citviet – melnais grifs un citi reti putni. Viena no labākajām putnu vērošanas vietām – Pape Kurzemes piekrastē, 40 kilometru attālumā no Liepājas, kur atrodas ornitoloģijas stacija. Te var redzēt ne tikai gulbjus, dumpjus, lijas, piekūnus, kāpelētājķauķus, bet arī tādus retus putnus kā ziemeļu nirējpelikānu un albatrosu. Jūras putnus var novērot arī mūsu novadā. Daudz interesantu putnu ir Nagļu dīķos pie Lubāna ezera. Tikko sāk dzeltēt pūpoli, atlido kāds mazs, tikai 11 centimetrus garš putniņš, čunčiņš, un uzsāk savu ķīniešu dziesmu “tiņ-teņ-tjaņ-tjaņ”. Kad atlido šis putns, skaidrs, ka ir parādījušies kukaiņi. Vēl viens agra pavasara putniņš – rietumu sarkanrīklīte. Tas arī ir maziņš, taču skaļš putns. Tam ir oranža krūtiņa, bet pats putniņš ir gaiši brūns. Kad dzied sarkanrīklīte, tā ir droša zīme, ka pienācis pavasaris. Bet lakstīgalu ierašanās maija sākumā liecina, ka arī vasara vairs nav aiz kalniem. Putnu, kuri visdrīzākajā laikā piepildīs mūsu pilsētu un tās apkārtni ar savām dziesmām un treļļiem, ir daudz – cīruļi, ķīvītes, žubītes, ķauķi, pupuķi, bezdelīgas, svīres un daudzi citi.
R. STREĻCOVA foto
Komentāri