Ar bērniem var strādāt rezultatīvi tad, ja darbinieki un bērni ir vienota komanda. Kad vadība ir darbinieku pusē un visi kopā domā, kā labāk bērniem. Diemžēl šis aspekts bērnu centrā izpaliek. Tikko sākot strādāt, no vadības uzreiz nācās dzirdēt, ka bērnu centrā neviens darbinieks strādāt negrib, ka vajag “izēst” dažus vēl palikušos vecos darbiniekus no viņu vietām un tad nu varēs strādāt! Tomēr jau visai drīz tā aina parādījās pavisam savādāka. Darbs centrā ir kā izdzīvošana. Katru rītu ejot uz darbu, lūdzos, lai vakarā tieku arī mājās. Jo diena var izvērsties ļoti neprognozējama. Jā, bērni tiešām dara to, ko uzskata par vajadzīgu, bet tas ir tāpēc, ka vadībai un darbiniekiem nav vienota skatījuma par to, kā vajadzētu strādāt ar bērniem. Jā, ir izstrādāti darbības algoritmi un nodarbību plāni gan vecākajiem sociālajiem aprūpētājiem, gan sociālajam darbiniekam un vadībai, diemžēl tas viss darbojas tikai uz papīra. Realitāte ir daudz skaudrāka. Ja darbiniekiem ar bērniem rodas kāds konflikts, tad par to tiek sodīts darbinieks. Bērni ir pieraduši, ka viņiem nekāda soda nebūs, lai ko viņi darītu. Tas saucas — apstākļi, pietuvināti mājas videi… “Es panākšu, lai tevi atlaiž!” ne vienu vien reizi šo teikumu nācās dzirdēt no kāda zēna, kura uzvedību centos koriģēt. Un tas bija pilnīgi reāls drauds, jo bērni zina, ka par jebkuru darbinieku viņi var pažēloties vadībai. Vadītājas kabinetā bērni dzīvojas kā savās istabiņās. Netiek respektēts arī tas, ka kādā brīdī vadītāja runā ar kādu darbinieku, ja kādam bērnam ko vajag, viņš pārtrauc vadītājas sarunu, jo, redz, viņa vēlmes ir svarīgākas. Vēl vairāk, ja bērni izspiego darbiniekus un vadītājai aizsūta foto, ko kurā brīdī kurš darbinieks dara, ja atstāsta darbinieku sarunas, tad viņi par to tiek atalgoti ar konfektēm…
Bijusī darbiniece
Komentāri