Otrdiena, 11. augusts, 2026 Vārda dienas: Olga, Zita, Liega, Zigita Rēzekne +15°
RV.lv
Reklāma1300 × 120 px
Sabiedrība

DIEVS VIŅU SARGĀJA

Publicēts: 14. decembris 2017 Autors: Rēzeknes Vēstis Komentāri (0)
Dalies:
DIEVS VIŅU SARGĀJA

Cilvēkam jāzina vēsture, tās tumšās un gaišās lappuses. 14. decembris daudzās valstīs pasludināts par dienu, kas veltīta cilvēkiem, kuri piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) kodolkatastrofas, kas notika 1986. gada 26. aprīlī, seku likvidācijas darbos, kuri 1986. gada 14. decembrī pabeidza sarkofāga būvi virs Černobiļas AES ceturtā energobloka un apturēja radiācijas noplūdi.

Šīs katastrofas seku likvidēšanā piedalījās vairāk nekā 650 tūkstoši iedzīvotāju no visas Padomju Savienības. No Latvijas tika nosūtīti aptuveni seši tūkstoši vīriešu, tostarp arī bērzgalietis

Vladislavs

BARKĀNS

. “Pēc dienesta armijā bija pagājuši jau četri gadi, kad saņēmu kara komisariāta pavēsti, ka jāpošas ceļam, jāpaņem mantas. Kur būs jābrauc, uz cik ilgi laiku, nezināju. Mūs iesēdināja vilcienā, un, tikai kad iebraucām Ukrainā, kļuva zināms galamērķis,” stāsta Vladislavs, piemetinot, ka viņam paveicies, jo uz Černobiļas avārijas seku likvidācijas darbiem iesaukts novembrī, turklāt nav norīkots darbam bīstamajā reaktora zonā. Tāpēc joprojām dzīvs un, paldies Dievam, vesels. Paveicās, jo lielākoties černobiļieši tagad ir invalīdi, ar sabeigtu veselību, un daudzu vairs nav starp dzīvajiem. Vladislavs strādāja dezinfekcijas nodaļā. Vajadzējis mazgāt tehniku, dezinficēt to cilvēku apģērbu, kuri atgriezās no bīstamās zonas. Līdz ar citiem dzīvojis Šačankas ciematiņā, no kura pa taisno līdz reaktoram bija kādi septiņi kilometri. “Kāds bija pirmais iespaids? Priedes stāvēja sarkanas, apdegušām skujām. Apkaimes pilsētiņas un ciemati tukši, neviena cilvēka, ielu malās pamestas automašīnas. Tas bija briesmīgi. Iedzīvotājiem bija jāpamet savas mājas, iedzīve! Skraidīja pamestie suņi, nu jau kā mežoņi. Un pirmajās dienās man ļoti sāpēja galva. Dzīvojām tukšā skolā, ēdināja mūs ļoti labi. Mēs pat zivis ķērām Pripetes upē. Radiācija? Par to daudz neko nerunāja. Tai nav ne krāsas, ne smaržas. Nezinu, cik reāli lielu esmu dabūjis apstarojumu, neviens nemērīja, tikai papīros ierakstīja, ka norma nav pārsniegta,” stāsta Vladislavs Barkāns. Tajā reizē uz Černobiļu līdz ar Vladislavu bija nosūtīti daudzi puiši no Rīgas un Krāslavas rajona, lietuvieši, bet igauņu tajā vietā neesot bijis. Bija daudz likvidatoru no Sibīrijas. Černobiļas avārijas seku likvidācijas darbos Vladislavs Barkāns nostrādāja četrus mēnešus. Šodien viņš strādā par šoferi kādā Rēzeknes firmā; kopā ar sievu Daci, skolotāju, rūpējas par piemājas saimniecību Bērzgalē. Ir divi dēli un meita. Paldies, Vladislav, paldies visiem, kuri, ziedojot savu veselību un pat dzīvību, toreiz izglāba tūkstošus cilvēku no melnās nāves.

Aija MIKELE

Foto no Vladislava Barkāna albuma

Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu
Reklāma970 × 150 px

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Saistītie raksti

Visi raksti →
Reklāma1300 × 120 px
Projekta atbalsts

Mediju uzņēmums piedalās projektā «Latvijas Mediju nozares kompetenču centrs» (Nr. 2.2.1.5.i.0/2/24/A/CFLA/001), kurš tiek īstenots ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2.1.5.i. investīcijas «Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana» pasākumā «Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai» ietvaros un saņem atbalstu mediju speciālistu apmācībām un digitālās attīstības modernizācijai.