“Nāku no Bērzgales, kur aizritēja mani skolas gadi. Tur manī piedzima mīlestība uz mūziku, vairākus gadus dziedāju Guntras Kuzminas vadītajā ansamblī “Skonai”. Tie bija ļoti skaisti gadi!” ar prieku teic Kristaps. Tagad jauneklis pasmejas par savu kādreizējo bērnišķīgo lecīgumu: “Angļu valodas skolotāju visu laiku kaitināju: kam man to angļu valodu vajadzēs? Bet izrādījās, ka vajag gan! Kad tuvojās astoņpadsmit, sapratu, ka mācības man nav prioritāte. Sapratu, ka vēlos redzēt, tā teikt, kas tur aiz apvāršņa. Kāpēc to vēlējos? Paskatīties, kāda citās valstīs kultūra, dot savai domāšanai plašumu. Vecākiem paziņoju, ka braukšu uz ārzemēm. Viņi mani saprata, atbalstīja. Noskaidroja, ka ir paziņas Īrijā, palīdzēja, kā varēja. Tādas nostājas, ka mani par varītēm spiestu mācīties augstskolā, iegūt kādu diplomu, nebija. Mani vecāki – mans zelts!”
DZĪVOT SAVU DZĪVI!
It kā pavisam vienkāršs lauku puika, kurš godprātīgi prot paveikt vienkāršus, bet ļoti vajadzīgus darbus, bet... valoda, komunikācijas stils, domāšanas plašums liek apjaust, ka šis jauneklis Kristaps MARCINKEVIČS ir patiesa savas ģimenes un Latgales vērtība.
Komentāri