Negribu izvērst diskusiju nedz par administratoru izvēles procesu, nedz atalgojumu un noslodzi (lai gan šie jautājumi bieži tiek apspriesti pilsētnieku vidū), bet akcentēt uzmanību uz, manuprāt, galveno visā šajā stāstā –
kā tā sanācis, ka neesam pratuši būt labi un godprātīgi saimnieki savā pilsētā?
Neesam spējuši atrast pareizos veidus, kā sadarboties, ieklausīties un respektēt pilsētas iedzīvotāju, uzņēmēju, valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo, vienā vārdā sakot, sabiedrības intereses. To saku kā atlaistās domes viens no deputātiem, uzņemoties daļu no atbildības par radušos situāciju. Lai arī biju tā saucamās “opozīcijas” pārstāvis, kur ar piecām balsīm pret astoņām bija par maz, lai lemtu ko citādi, pieļauju, ka varējām jau agrāk katrs individuāli un visi kopīgi iesaistīties, gan aktīvāk uzrunājot un aktivizējot tos rēzekniešus, kuriem patiesi rūp notiekošais pilsētā, gan informējot valsts varas pārstāvjus atbildīgajās iestādēs, ministrijās un Saeimā par notiekošo septītajā lielākajā Latvijas pilsētā. Bet labāk vēlāk nekā nekad.
Komentāri