– Ir sapņots par tik lielu ģimeni?
– Nē, patiesībā brīnos, ka tā ir noticis. Mana nu jau mūžībā aizgājusī mamma vēlējās daudz bērnu, jo pati bija no daudzbērnu ģimenes. Taču dzīvē viņai nevarēja būt vairāk kā divi bērni. Tāpēc varbūt mammas vēlmes īstenoju es. Grūtniecības periodos jutos ļoti labi, bija ļoti labas sajūtas, un tas arī deva iespēju atpūsties no visa cita. Pēc pirmajiem diviem dēliem domāju – nē, vairs nē. Bet bija vēlme, lai ģimenē būtu arī meita. Un pēc septiņiem gadiem mēs nobriedām vēl vienam bērnam – ja nu meitene? Bet pēc tam vienkārši atnāca vēl divi bērni. Un mēs ar Jāni esam priecīgi, ka tā notika, jo bērni mums ļauj sevi ilgāk uzturēt jauniem. Nedrīkstam novecot, jo mājās ir vēl diezgan mazs bērns. Man negribētos, ka kāds sacītu – Einard, tev baba atnāca pakaļ! Tāpēc ļoti piedomāju pie tā, kā ir jārūpējas par sevi, jānodarbojas ar sportu, jāēd veselīgi, jātiek līdzi visām tehnoloģijām, jāvēro, kādas ir bērna intereses. Līdz ar to pats neesi iestidzis, iesīkstējis. Un vēl arvien nav laika sevi pažēlot un palutināt. Bet kas ir sevis žēlošana, lutināšana? Kas ir dzīvot sev? Sapratu, ka dzīvot sev ir dzīvot visiem saviem mīļajiem, jo tas tevi nemitīgi uztur labā formā visās jomās, neļauj atslābt.

Komentāri