Ļoti ceru uz mierīgām debesīm virs galvas. Šodien, rīt… Vienmēr. Tad es varēšu piedzīvot brīdi, kad mani mazbērni būs tikuši līdz pusaudžu gadiem, un es būšu tā “krutā” ome, kurai arī (kā normālam tīnim) būs bijuši “kreizī” gājieni. Piemēram? Apelsīnu zagšana Peloponēsas pussalā Grieķijā.
Pirms astoņiem gadiem bija izvēle ceļot uz Grieķiju vai Gruziju. Tuvinieki un draugi mani toreiz pārsteidza dzimšanas dienā – es ieguvu iespēju iepazīt Gruziju klātienē. Tolaik Gruzijas ceļojuma cena bija tāda, ka uz Grieķiju par to naudu varēja dabūt pat divus ceļojumus. Šobrīd cenas ir izlīdzinājušās. Sapnis par Grieķiju bija ļoti sens. Visu laiku gadījās kaut kas tāds, ka sapņa spārniem tika nolauzts kāds gabaliņš. Kāds teiks: vienkārši nesakrita īstie puzles gabaliņi. Pagājušogad maijā visi mozaīkas gabaliņi sagūla tā, ka es beidzot nokļuvu Dievu zemē. Nokļuvu tur, kur pirmo reizi cilvēces pastāvēšanas vēsturē tika īstenota demokrātija (Atēnu pilsētvalstī), kur notika pirmās Olimpiskās spēles, kur meklējami sākumi literatūrai, teātrim, mākslai, filozofijai un citām zinātnēm. Nokļuvu tur, kur tālā senatnē Olimpa kalnā dzīvoja Zevs, Poseidons, Atēna, Artemīda, Apolons un vēl vesela rinda pasaules vareno. Grieķija mani pārsteidza ar to, ka tiešām ir tā, kā raksta dažādos avotos: kalni, kalni, ielejas, robota jūras krasta līnija, kurā slēpjas daudz jo daudz līču, pussalu, salu un saliņu. Un tad tu tiešām saproti, kamdēļ ir apvidi, kuros jūras produkti ir lēti, bet citos – maltītē zivtiņa ir dārgs prieks. Saproti, kāpēc grieķi iepērk no citām valstīm graudus. Saproti, cik ļoti Grieķijas cilvēka maizes rieciena cenu ietekmē karš Ukrainā.
Mūsu gide Ilona līdz deviņdesmitajiem gadiem dzīvoja Batumi. Kad Gruzijā sākās karš, Ilona ar vecākiem pārcēlās uz Piemaskavu, bet tiklīdz uzzināja, ka Grieķijas valdība aicina etniskos grieķus apmesties uz dzīvi savu dzimtu sakņu zemē, devās uz Atēnām. Šajā pilsētā ir viens rajons, kurā mitinās no kādreizējās Padomju savienības izceļojušie grieķi. Mūsu ceļojums sākās tieši ar ekskursiju Atēnās. Pateikt vienā vārdā – grandiozi! – nepateikt neko! Katra celtne – kaut kas unikāls, kaut kas vēsturisks. Atēnas – tā ir pilsēta, kuru arī pāris nedēļās nav iespējams izbraukāt. Mūsu viesnīca atradās tieši līdzās pludmalei, bet… pilsētas nomalē. Tad nu vismaz divas stundas pavadījām ceļā līdz vecpilsētas (Plakas) rajonam. Suvenīru bodītes, kafejnīcas, ielu muzikanti… Tāda viegluma gaisotnes sajūta. Kaut patiesībā vecpilsētā dzīvot nav vienkārši, sevišķi vietās, kur ieliņa pārvēršas kāpnēs: šaurās, stāvās.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 20.01.2026.
Komentāri