— Vasaras sezonai sākoties, arī darbavietu skaits pieaug, un cilvēki iekārtojas darbā. Maija pirmajās nedēļās sākuši strādāt vairāk nekā 150 cilvēki. Iekārtojušies ļoti dažādās vietās: celtniecībā, ceļu daļā, veikalos, visur, kur ir vajadzīgas papildu darba rokas, jo nav tā, ka būtu atvērusies kāda liela ražotne. Aprīlī darbā iekārtojās 258 mūsu filiālē reģistrētie bezdarbnieki. 77 darba devēji mēneša laikā reģistrējuši 227 brīvās darbavietas. Tas mums ir daudz, un priecājamies par to. kaut vairāk tādu būtu.
— Brīvu darbavietu ir pietiekami daudz, bet arī bezdarbnieku skaits nav no mazajiem. Turklāt Viļānos ir augstākais bezdarba līmenis valstī. Kā jūs raksturotu šodienas bezdarbnieku?
— Sāksim ar to, ko allaž esmu teikusi: mums ir četru veidu bezdarbnieki — vieni, kuri var un vēlas strādāt; otri, kuri vēlas, bet nevar; trešie, kuri var, bet nevēlas; un ceturtie, kuri nevar un nevēlas strādāt. Ņemot vērā to, ka arī sociālo iestāžu klienti ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai varētu gūt dažādus sociālos labumus, tad, protams, ka diezgan liels skaits bezdarbnieku darbu patiesībā nemeklē. Un viņi nebūs tie, kuri aizpildīs brīvās darbavietas. Ar to ir jāsamierinās, bet priecē tas, ka mēs varam aizpildīt šīs darbavietas. Ja mēs salīdzinām to bezdarbnieka portretu, kāds bija pirms desmit gadiem, ar to, kāds ir šodien, viennozīmīgi varam teikt, ka bezdarbnieks kļuvis izglītotāks, viņam ir profesionāla pieredze.
Aleksandra ELKSNE
Komentāri