Gatavoju traktoru un inventāru pavasara tehniskajai apskatei. Būs jāved inspektoriem rādīt uz kaimiņu ciemu, pie vecajām darbnīcām. Vectēvs stāstīja, ka agrāk, padomju laikos, inspektori paši brauca uz katru saimniecību un pat uz brigādi. Droši vien tāpēc, ka tehnikas lielajās saimniecībās bija daudz…
(Rikavā noklausīta saruna)
Jā, protams, tehnikas lielajās saimniecībās bija daudz. Par to, kā to remontēja un kontrolēja, pastāstīja “RV” pastāvīgais autors, bijušais Lauksaimniecības pārvaldes galvenais inženieris Fridrihs Lipskis.
Kā bija pirms dažiem desmitiem gadu mūsu rajona saimniecībās? Toreizējā Rēzeknes rajona teritorijā galvenokārt bija lielsaimniecības, tikai šur tur pavīdēja kāda neliela individuāla piemājas saimniecība. Pavisam bija 28 kopsaimniecības: kolhozi, 12 valsts saimniecības (sovhozi) un divas institūta saimniecības. Viena bija Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija (SIS), kur zinātnieki un pētnieki audzēja dažādas lauku kultūras, lielākoties graudaugus, otra — Latgales lopkopības izmēģinājumu stacija (LIS), kur audzēja cūkas un citus lopus. Tā arī bija Viļānu tuvumā, uz Preiļu pusi. Tās bija valsts saimniecības, kur bez saviem vadītājiem, direktora un nozaru speciālistiem, bija arī vadība no ministrijas puses Rīgas tuvumā. Rajonam par šīm saimniecībām bija minimāla teikšana, kaut arī tās bija rajona saimniecību skaitā.
F. LIPSKIS
Foto no autora personīgā arhīva
Komentāri