Labdien!
Man ir liels prieks, ka dota iespēja atcerēties savu bērnību, atdzīvināt atmiņā Jaungada pasākumus skolā un mājās. To bija daudz. Es jums pastāstīšu, kā mūsu ģimene sagaidīja Jauno gadu. Žēl, ka tajos laikos mums nebija fotoaparāta. Kad mēs dzīvojām Silmalā, tētis no rīta ņēma cirvi un devās uz mežu pēc eglītes. Viņš vienmēr meklēja vidēju, ne pārāk lielu un ne pārāk mazu eglīti. Kad eglīti pārnesa mājās, istaba piepildījās ar skuju, sveķu un svaiguma aromātu. Tētis bija izveidojis nelielu koka krustu, vidū izurbis caurumu un tajā lika egles stumbru. Ja stumbrs bija par resnu, tētis ar cirvi to apcirta, un tad egle lieliski derēja krustam. Savukārt, ja stumbrs bija par tievu, tētis saskaldīja skaliņus un atbalstīja ar tiem egli, un egle atkal derēja kā uzlieta. Tēva darba daļa ar to bija beigusies, sākām darboties mēs ar mammu.
Komentāri