– Par ko sapņojāt kļūt bērnībā?
– Es krāju žurnālus “Cool Girl” un droši vien, tāpat kā lielākā daļa meiteņu, sapņoju kļūt par dziedātāju. Bet tagad es dziedu tikai šūpuļdziesmas bērniem. Es sapratu, ka laika gaitā mūsu sapņi mainās vai arī tie patiesībā nemaz nav sapņi.
– Kāds ir spilgtākais un neaizmirstamākais bērnības notikums?
– Es nevaru nosaukt kādu neaizmirstamu notikumu, bet ar lielu sirsnību un mīlestību atceros katru laukos pavadīto vasaru. Tur sabrauca daudz bērnu – brālēni un māsīcas. Mēs katru dienu peldējāmies, no rīta līdz vakaram rotaļājāmies, gājām uz mežu lasīt ogas un sēnes, gulējām siena šķūnī, makšķerējām, gājām pirtī, mums bija mājiņas mežā un mūsu “meža restorāns”! Laikam jau tas bija vēl viens mans bērnības sapnis – atvērt savu restorānu! Un tas piepildījās – tagad mums ir sava picērija.
– Kādas rakstura īpašības jūs vērtējat cilvēkos un sevī?
– Es ļoti novērtēju godīgus un atvērtus cilvēkus, patiesus, dzīvus – tādus, kādi viņi patiesībā ir! Man ļoti nepatīk liekulība un augstprātība. Un es katru dienu cenšos būt es pati, neko netēlot. Mēs varam būt dažādi – laimīgi, priecīgi, skumji, bēdīgi, vīlušies, un tas padara mūsu dzīvi īstu.
Marina TETARENKO
Foto no Vinogradovu ģimenes albuma
Komentāri