Nevaru klusēt. Ir 17. maijs, pavasaris pilnā plaukumā. Nāk prātā Annas Brigaderes kods “DDD” — Dievs, Daba, Darbs + Daile Latgalē. To varētu papildināt ar ceturto “D” — 5. maiju, pirmo Latgales kongresa simtgadei veltīto dienu Rēzeknē. Katedrāles zvani aicina, saulē mirdzēdami, nāk kā varavīksne tautas tērpos tauta, lepna savā katoļu — latgaļu — latviskajā identitātē. Gājiens uz svētku laukumu — kā ziedoša, karogota upe. Koncerts. Latvijas augstāko amatpersonu pagodinājums Rēzeknei. Mūsu senču gari (arī mans tētis) var dusēt mierā — brīvība, Latgale, Latvija.
Šoreiz paldies Jānim Streičam un kultūras ministrei, viņi 5. maijā piebremzēja melno melu mākoni…
Otrajā dienā, 6. maijā, turpinājums Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (bijušajā Skolotāju institūtā). Biju telefoniski pieteikusies, jo arī ceturtajā kongresā vēlējos klāt būt (kā pirmajā, otrajā un trešajā). Delegāta karte gan neiepriecināja — tumši pelēkam celmam līdzīga figūra, pie tās valsts karoga krāsās rombs, uz baltās svītras uzraksts “Dīvs, svietej Latveju!”. Virs mapes vāka tas pats. Mapē daudz informācijas. Arī rezolūcija, par ko balsošot tie, kuriem delegāta karte.
Plenārsēžu zālē uz ekrāna tie paši “standartrotājumi”… Līdz sākumam varu sīki iepazīties ar t.s. rezolūciju (uz sešām lappusēm!).
“Mēs, Latgales kongresa lēmumu idejiskie turpinātāji, pieņemam šādu rezolūciju:
1. Latvijas valstij ir jānodrošina Valsts valodas likuma 3. panta 4. daļas reālu darbību vismaz šādos veidos (7). (Man nav skaidrs, kāpēc nav pilna Valsts likuma teksta). Lūk!
Latgaliešu rakstu valoda kopš 2000. gada 1. septembra ir aizsargāta ar likumu — Latvijas Republikas Valsts valodas likuma 3. panta 4. punktā teikts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”
(Tāpēc, ka Valsts valodas likumu apzaga 2007. gadā “piedzimušais” VVC apakškomisijas ekspertu vad. Lidijas Leikumas, Dr. philol. “eksperiments”).
2. Karogs. Apstiprināt jaunu Latgales karogu (2010. g. dzim.) (vēsturiskais ir kopš 1917. g.).
Šie minētie divi vārdi, “valoda” un “karogs”, Latgalei sāp ļoti dziļi, jaunatnei apcērt saknes — vēsturi.
Vecvecmāmiņa Agnese
Eduarda UTĀNA foto

Komentāri