“Šis piemineklis ir viens no skaistākajiem. Tajā izteiktā doma ir brīnišķīga,” tā avīzē “Latgales Vōrds” 1939. gada 6. septembrī rakstīja Latvijas atbrīvošanu cīņu dalībnieks Šadurskis. Bet varas, kurām piemineklis, kā tautas ticības un vienotības simbols, ļoti nepatika, centās to iznīcināt. Tomēr tauta to atjaunoja vēl un vēlreiz, tā apliecinot savu ticību un gribu būt brīvai, ticēt Dievam un taisnībai — pieminekļa atklāšanas dienā pirms 25 gadiem teica kardināls (toreiz — arhibīskaps) Jānis Pujats. Šodien, tāpat kā pagājušā gadsimta 30. gados, bez visādiem ieteikumiem un pamudinājumiem pie “Māras” pieminekļa dzīves atbildīgākajos brīžos nāk Latgale. Nāk jauni un veci noliekt galvu savu senču priekšā, jo Māra ir un paliek visas Latgales ļaužu gribas dzīvot Latgalē apliecinājums. Te pirms došanās lielajā dzīvē noliek ziedus pirmklasnieki; te klusi sirds solījumu dod Latgales jaunie pāri. Šurp ar krāšņām buķetēm un neciliem lauku puķu pušķīšiem rokās nāk ceļinieki. Te pārmet krustu pirms došanās ceļā svētceļnieki. Pieminekļa vēsture ir īpaša lappuse Latgales vēsturē. To iesvētījuši mūsu bīskapi, pie tā lūgušies valstsvīri un sirdsmieru meklējuši bēdu sagrauztie cilvēki. Jo tas ir piemineklis Latgales, Māras zemes, aizstāvei un latgaliešu dvēselei. Šogad piemineklim jubileja. Tāpēc, nākot pie Māras ar ziediem, lūgsimies par visiem tiem, kuri 90. gadu sākumā prata pacelt no lielajām pārmaiņām apjukušo un varas apbižoto tautu, apvienot Latgali sauklī “Mārai būs atdzimt!”. Paldies tautfrontiešiem, paldies Osvaldam Zvejsalniekam, kurš pieminekļa ideju prata nodot meistariem, kas atlēja figūru! Paldies jāsaka tā laika pārvaldībai. Lai Dievs aizmaksā visiem cilvēkiem Latgalē, Latvijā, ārzemēs dzīvojošiem — visiem, visiem, kuri toreiz ziedoja savu artavu pieminekļa atjaunošanai, bija kopā ar Rēzekni un Latgali pieminekļa iesvētīšanas brīdī pirms 25 gadiem. Paldies kardinālam Jānim Pujatam, kurš iesvētīja šo pieminekli, paldies baznīcai kopumā par atbalstu, ko tā sniedza toreiz! Paldies svētceļniekiem, kuri savās lūgšanās, ejot pie pieminekļa, piemin tās autorus un celtniekus, kā arī atjaunotājus! Lai Dieva Māmiņa svētī Rēzekni! Lai Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” stāv mūžos kā saskaņas, vienotības, mūsu upuru un mūsu spēka simbols! Pasākums bija vērienīgs un neaizmirstams, 1. Pasaules latgaliešu konferences zīmē. Viena no 1992. gadā Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdim sūtītajām vēstulēm no ASV tikai šodien atrod savu lasītāju.
Māra NIZINSKA
Foto no “RV” arhīva


Komentāri