Jevgēnijs Koršenkovs (partija “Stabilitātei”):
– Attieksmei pret valsti, valsts valodu, karogu un ģerboni jāsākas mājās. Bērni manto savu vecāku attieksmi pret šīm vērtībām. Mana ģimene arī ir daudznacionāla, tāpat kā Rēzekne. Mana sieva ir lietuviete, bērni mācās poļu ģimnāzijā. Mājās mēs runājam vairākās valodās. Lai uzturētu savu saskarsmes loku, mēs ar sievu esam sākuši apgūt poļu valodu.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 24.01.2025.
Ināra GROCE (Latvijas Reģionu apvienība):
– Rēzeknē aktīvi darbojas latgaliešu amatiermākslas kolektīvi un dažādas kultūras biedrības, atzinību guvis Rēzeknes Tautas teātris un teātris “Joriks”. Krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu tautības kultūru kopšanu sekmē nacionālie kolektīvi, pašvaldība un valsts atbalsta dzimtās valodas (krievu) attīstību neformālajā izglītībā. Tomēr, neraugoties uz šiem pozitīvajiem piemēriem, komunikācija sociālajās platformās un publiski paustie viedokļi bieži atspoguļo rēzekniešu dzīvi atsevišķos kultūras un informācijas burbuļos. Nereti šajā komunikācijā pietrūkst kritiskas izvērtēšanas un cieņpilnas attieksmes, empātijas un vēlēšanās saprast.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 24.01.2025.
Voldemārs PLATACIS (JKP):
– Latviešu (tajā skaitā arī latgaliešu) valodas un kultūras attīstībai Rēzeknē ir jāsākas ar mums, tās iedzīvotājiem, un pašvaldībai ir jābūt tai, kas veido labvēlīgu augsni dažādu ideju realizācijai. Manuprāt, ir jāstrādā pie kopības sajūtas stiprināšanas Rēzeknē, jo, līdzīgi kā visā Latvijā, arī pie mums sabiedrība ir sašķelta, un ne vienmēr mēs vēlamies ieklausīties cits citā. Pašvaldībai jāveido vairāk pasākumu, kas veicina saskarsmi starp dažādu grupu cilvēkiem.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 24.01.2025.
Jānis KRIŠĀNS (sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”):
– Lai atbalstītu un attīstītu latviešu valodu un kultūru, vienlaikus saglabājot cieņu pret pilsētas daudznacionālo raksturu, plašāk jāpiedāvā latviešu valodas kursi gan vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēlas apgūt valsts valodu, gan iebraucējiem, lai veicinātu valodas apguvi un integrāciju. Jāveicina dažādu tautību iedzīvotāju sadarbība un savstarpējā sapratne, organizējot pasākumus, kuros pārstāvēta dažādu tautību kultūra un tradīcijas. Šo darbu sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” ir darījusi visu savas pastāvēšanas laiku.
Juris Guntis VJAKSE (sadarbībā ar Latvijas Zaļās partijas Rēzeknes nodaļas kolēģiem):
– Rēzeknē jau ilgstoši dzīvo dažādu nacionalitāšu ļaudis. Ar tikai viņiem raksturīgām tradīcijām, paražām, mentalitāti, pārstāvniecību šeit un citur pasaulē. Nepārprotami ir daudz atšķirīgā, bet cilvēkus vieno ikdienas sadzīves lietas, vēsturiskā pieredze, vēlme dzīvot mierā un pārticībā. Manuprāt, ir pēdējais laiks beigt skatīties atpakaļ un glorificēt aizgājušos laikus. Ir jāveido citāda Rēzekne, atrodot un izceļot vienojošo, nesaasinot un visu laiku “neceļot augšā” tēmas, kurās nav izdevies saprasties. Tikai vairojot sabiedrības indivīdu vidū izpratni, saskarsmes kultūru un empātiju, vēlmi un spēju uzklausīt un iedziļināties, pieaugs cieņa un vēlme patiesam tuvināšanās procesam. Tad, kad kopīgi sasniegsim šo spēju, varēsim arī runāt par latviešu un latgaliešu valodas īpašo lomu.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 24.01.2025.
Jāzeps KORSAKS (“Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”):
– Visu daudznacionālo biedrību aktivitātēs jāiesaistās valstij un pašvaldībai gan finansiāli, gan nodrošinot materiāltehnisko bāzi ar noteikumu, ka 2/3 aktivitāšu notiek valsts valodā. Tātad visi pasākumi, kurus rīko, piemēram, ukraiņu, krievu, baltkrievu biedrības, lielākoties tiek nodrošināti valsts valodā, tomēr eleganti akcentējot konkrētās mazākumtautības kultūras unikalitāti. Pilsētā nozīmīgos svētkos jāintegrē šī pilsētas unikalitāte ar daudznacionālo raksturu, tā veidojot kultūru kopību, abstrahējoties no politiskiem aspektiem.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 24.01.2025.
Aleksandrs BARTAŠEVIČS (kreisi centriskā partija “Kopā Latvijai”):
– Rēzekne vienmēr tradicionāli ir uzskatīta par daudznacionālu pilsētu, kur dzīvo latgalieši, latvieši, krievi, poļi, baltkrievi, ebreji, ukraiņi un citu tautību pārstāvji. Rēzeknieši patiešām lepojas ar daudznacionālo statusu un uzskata to par noteiktu priekšrocību, jo tas ļauj smelties labāko no dažādām kultūrām. Tādu stāvokli Rēzekne ir saņēmusi mantojumā, pateicoties savam ģeogrāfiskajam stāvoklim un biežai valsts varas iekārtas maiņai teritorijā. Tomēr tajā pašā laikā te neviens neapstrīd latviešu valodas dominējošo ietekmi. Visus latviešu valodas un kultūras attīstībai nepieciešamos nosacījumus apriori nosaka valsts un Rēzeknes pašvaldības politika.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 24.01.2025.
Komentāri