Padomju varas gados lauku apvidos māju īpašnieki ar sadzīves atkritumiem katrs tika galā, kā nu mācēja. Tomēr tajā laikā, dzīvojot preču deficīta apstākļos, atkritumu bija relatīvi maz. Plastmasas pudeļu nebija, bet stikla pudeles tika cītīgi savāktas, jo tās varēja nodot stikla taras pieņemšanas punktos. Neskatoties uz to, ka jau dzīvojam 21. gadsimtā, kad tik daudz tiek runāts par ekoloģijas un vides piesārņojuma problēmām, atkritumu šķirošanu un utilizāciju, līdz atsevišķām vietām Latgalē šī informācija vēl nav nonākusi, precīzāk, pilnībā tiek ignorēta. Laiki mainās, bet ieradumi paliek.
Te nav runa par cilvēkiem, kuriem patīk atpūsties netīrībā, piemēram, Kivku ezera vienīgajā pieejamajā pludmalē. Dabiski, šie cilvēki arī aiz sevis turpat ezera krastā atstāj izdzerto šķidrumu pudeles, ēdienu un cigarešu iepakojumus. Ir runa par dabas piesārņotājiem, kuri mērķtiecīgi un sistemātiski ar automašīnām, daudzos gadījumos – busiņiem vakara stundās un brīvdienās ved savus lielos atkritumus uz tuvējiem mežiem un ceļmalām.
Vladislavs MALAHOVSKIS,
Ozolaines pagasta iedzīvotājs kopš 2010. gada
Komentāri