KRISTĪNE un SURADŽS INDAKA MUNASINGHES ir pāris, kas viens otru papildina gan ikdienas dzīvē, gan profesionālajā darbībā – neirologs un ergoterapeite, audzina meitiņu un sapņo par rāmu dzīvi mazpilsētā. Viņi lieliski apvieno kultūru un raksturu dažādību un apliecina, ka mīlestības vārdā ir iespējams viss – arī no tālās Šrilankas pārcelties uz dzīvi Latvijā, perfekti apgūt latviešu valodu, studēt rezidentūrā nacionālajā programmā un ar lepnumu strādāt reģionālajā slimnīcā.
“Latvija ir mūsu mājas, te tuvākie, mūsu karjera un sapņi,” uzskata Kristīne un Suradžs Munasinghes.
– Iepazīstiniet ar sevi!
Kristīne:
– Esmu Suradža sieva un mamma mūsu burvīgajai meitiņai Frejai, kurai ir trīs gadi. Esmu arī sertificēta ergoterapeite, strādāju centrā “Paskaties” un Latvijas Bērnu atbalsta fondā ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi.
Suradžs:
– Es nāku no Šrilankas, kas pēc platības ir ļoti līdzīga Latvijai, bet pēc populācijas krietni apdzīvotāka – mums ir 22 miljoni iedzīvotāju. Latvijā dzīvoju jau vienpadsmit gadus, un šobrīd esmu ārsts rezidents neiroloģijā. Tā kā rezidentūra norit Rīgā, tad mūsu dzīvesvieta ir galvaspilsētā, taču kā neirologs strādāju Rēzeknes slimnīcā, tāpēc svētdienās dodos uz Rēzekni, kur man ir 24 stundu dežūra slimnīcā, un tad pirmdienā esmu atpakaļ Rīgā. Sestdienas ir vienīgās dienas, kuras varu pavadīt pilnībā kopā ar ģimeni.
Kristīne:
– Man ir daudz vieglāk, jo pati varu regulēt dienas grafiku un darba laiku. Trīs dienas aizrit centrā “Paskaties” un divas dienas Bērnu atbalsta fondā. Meitiņu pieskatām mēs paši, un viņa apmeklē bērnudārzu – mums nav ne aukles, ne vecvecāku Rīgā. Pārsvarā vīrs ir tas, kurš meitiņu ved un izņem no dārziņa.
Suradžs:
– Mājas darbos esmu tas, kurš gatavo, savukārt Kristīne uztur kārtību. Katrs paveicam to, kas padodas labāk, un mums izdodas lieliski sadarboties. Šrilankiešu ēdieni ir diezgan asi, un Kristīne pie tiem nav pieradusi. Šobrīd es vairāk gatavoju ēdienus, ko varam baudīt visi, bet reizēm, kad man gribas kaut ko no savas nacionālās virtuves, pagatavoju atsevišķi. Protams, kolēģi zina to, ka man garšo asi ēdieni, un man somā vienmēr ir līdzi tabasko mērču pudelītes, tās es izmantoju, ēdot latviešu ēdienus. Kumīns, koriandrs Šrilankā tiek lietoti jau kopš bērnības, bet asākas garšvielas tiek pievienotas līdz ar laiku. Arī Latvijā tagad var nopirkt labas garšvielas, bet, kad dodos uz Šrilanku, parasti atvedu uz Rīgu pilnu koferi ar tām.
Kristīne:
– Šrilankas virtuvē pamatēdiens ir rīsi, un, jāatzīst, ka nekad agrāk nebiju ēdusi tik daudz rīsu, kā to daru tagad. Otrs pamatprodukts ir karijs. Šrilankā ir ļoti populāras arī jūras veltes – garneles, zivis, un tie ir produkti, kas arī man garšo.
Foto no Munasinghu ģimenes arhīva
PILNU TEKSTU LASIET “RV” 24.03.2026.
Komentāri