– Pirmais jautājums: ar ko tev asociējas Rēzekne?
– Man Rēzekne vienmēr ir bijusi un vienmēr paliks mājas. Lai gan mana dzīve ir izvērtusies tā, ka tagad dzīvoju Rēzeknes novadā, Rēzekne joprojām ir mana dzimtā pilsēta – vieta, kur esmu dzimusi un pavadījusi ne tikai savu bērnību, bet arī jaunību un pusaudža gadus. Laika gaitā, pastaigājoties pa pazīstamajām ielām, saproti, ka mainījies ne tikai tu pats, bet arī pilsēta, kurā uzaugi.
– Kura vieta pilsētā tev ir īpaša?
– Centrālā iela, tagadējā Atbrīvošanas aleja, jo praktiski visa mana bērnība ir saistīta ar to. Mēs ar ģimeni dzīvojām pilsētas galvenajā ielā, un mūsu dzīvokļu logi bija vērsti tieši uz to. Tagad šī iela ir kļuvusi daudz trokšņaināka – pa to nepārtraukti brauc automašīnas. Un visspilgtākās manas bērnības atmiņas arī ir saistītas ar šo ielu.
– Kas no bērnības tev visspilgtāk palicis atmiņā?
– Bez ierastajām pastaigām un spēlēm pagalmā manā atmiņā uz visiem laikiem paliks 1. maija demonstrācijas. Toreiz vietējie uzņēmumi, rūpnīcas un fabrikas izrotāja savas kolonnas un devās gājienā pa pilsētas galveno ielu. Skanēja mūzika, cilvēki smaidīja, un valdīja īpaša svētku atmosfēra. Mēs ne tikai ieradāmies skatīties demonstrācijas, bet arī vērojām tās no piektā stāva. Man kā bērnam tas bija neaizmirstams skats.
Ksenija ŠMAUKSTELE
Komentāri