Katram no mums ir bijusi sava tikšanās ar kardinālu. Rēzeknē oficiālā vizītē viņš bija ieradies drīz pēc savas iesvētīšanas par Rīgas un visas Latvijas arhibīskapu. Tie bija Atmodas gadi, kad vēl tikai radinājāmies brīvi domāt un runāt par ticību Dievam. Atceros, kā kautrīgā Mākslas skolas bērnu auditorija ilgi minstinājās, pirms uzdot viesim jautājumus par ticību, ticības brīvību, Baznīcu. Un cik vienkāršas, viegli saprotamas bija atbildes. Tas klausītājus iedrošināja, un saruna ieilga… Šķiet, pavisam citādu — darbīgu un noteiktu — Viņa Ekselenci Jāni Pujatu redzējām laikā, kad Latvija gatavojās uzņemt augsto viesi Romas pāvestu Jāni Pāvilu II. Revolūcijas un pirmo privatizācijas un prihvatizācijas viļņu izpostītajā Latgalē šķita neiespējami īstenot Baznīcas iecerēto projektu — sapost Aglonu, praktiski pārvēršot to no neliela provinces dievnama bazilikā. Arhibīskaps bija visu Latgales darbīgāko ļaužu sanāksmēs, viņš prata iekustināt ar privatizācijas lietām aizņemtos politiķus, prata runāt ar tikko dzimstošās uzņēmēju kārtas pārstāvjiem, meklējot spēkus un līdzekļus Aglonas atdzimšanai, Aglonas lielajai pārvērtībai.
Māra NIZINSKA
Komentāri