ZELTA ROKAS
Nekļūdīšos, ja teikšu, ka uzvārdu Smuļs ir dzirdējis praktiski katrs pieaugušais Rēzeknes iedzīvotājs. Vasīlijs Smuļs ilgus gadus vadīja Rēzeknes autobusu parku, aktīvi piedalījās pilsētas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Vairāk nekā divus gadu desmitus es kā žurnāliste reizēm tikos ar viņu, lai apspriestu sabiedriskā transporta un pārvadājumu jautājumus, zināju, ka viņš kolekcionē automašīnu minimodeļus. Šī unikālā kolekcija aizņēma veselu viņa darba kabineta sienu, par mašīnām Vasīlija kungs varēja runāt stundām ilgi. Pēdējā laikā viņš reizēm ieminējās arī par savas sievas vaļasprieku — eksotisko dzīvnieku un putnu kolekciju. Larisu Smuli pazinu pavirši — mēs sveicinājāmies; kādu laiku dzīvojām vienā mājā; mums bija viena vecuma bērni; mēs pastaigājāmies ar suņiem vienā laukumā. Interviju ar Larisu sarunāju ar Vasīlija starpniecību, viņš ieteica atbraukt uz zoodārzu, jo visvieglāk Larisu esot sastapt tieši tur. Atbraukusi uz “Rozīti”, biju tik pārsteigta par redzēto, ka pavisam aizmirsu, ko gribēju jautāt. Kad uzzināju, ka visas ēkas teritorijā — māja, pirts, dzīvnieku būri un sprosti, šķūņi, arī baseins, strūklakas, vējdzirnavas, kuģa modelis, precīza kravas vagona kopija — ir Vasīlija Smuļa roku darbs, man mute palika vaļā. Vēl vairāk biju pārsteigta, kad apskatīju kara muzeju un karietes un uzzināju, ka viņš pats pat skulptūras rada. Te tev nu bija “baltā apkaklīte”, augsta ranga vadītājs! Viņš taču ir īsts meistars — zelta rokas un radoša fantāzija! Visu cieņu!
Pilnu tekstu lasiet “RV” 08.08.2017.


Komentāri