Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Medicīna

VAKCINĀCIJA: “PAR” UN “PRET”

Publicēts: 17. septembris 2021 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 4 min Komentāri (0)
Dalies:
VAKCINĀCIJA: “PAR” UN “PRET”

Atnācis rudens. Kļuvis vēsāks, bieži līst, laiks ir nepastāvīgs. Jaunais mācību gads Covid-19 dēļ atnesis jaunas mācību procesa organizācijas prasības. Aktivizējies vasarā mazliet piemirstais koronavīruss. Atkal visaktuālākais jautājums katru dienu ir Covid-19 saslimstības palielināšanās. Daudzi cilvēki ir vakcinējušies un tagad dzīvo aktīvu dzīvi bez īpašiem ierobežojumiem, apmeklē dažādus kultūras un sporta pasākumus. Tomēr vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju nav vakcinējusies, lai gan vakcīnas pietiek un tā ir bezmaksas. Aptaujas dati liecina, ka tas notiek pārliecības, neuzticības vakcīnai un politiķiem dēļ. Cilvēkiem ir bažas, šaubas un bailes. Turklāt milzīgs daudzums informācijas, kas ne vienmēr ir saprotama, rada nedrošību un labvēlīgu augsni nejēdzīgām baumām. Mēs esam gatavi tās izkliedēt. “Rēzeknes Vēstis” sāk rakstu ciklu, kurā speciālisti atbildēs uz aktuāliem jautājumiem par Covid-19 un vakcināciju, kā arī notiks iedzīvotāju viedokļu apmaiņa: savas domas izteiks gan tie, kuri ir slimojuši ar Covid-19 un vakcinējušies, gan tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ negrib to darīt. Mūsu pirmā intervija – ar Rēzeknes reģionālās slimnīcas ārsti Inesi DRIĶI.

– Vispirms atgādināšu, ka vakcinācijas galvenais mērķis ir novērst un pasargāt no smagas saslimšanas. Ir pierādīts, ka vakcīna veicina antivielu rašanos un reāli pasargā no smagas saslimšanas formas, no reanimācijas. Jā, slimo arī vakcinētie, taču daudz retāk un bez sarežģījumiem, bez smagām sekām. Pat, ja vakcinētais cilvēks saslimst, slimības gaita ir daudz vieglāka. Vai tad tā nav pietiekama motivācija vakcinācijai? Vakcīna nepieciešama, jo tā pasargā no slimības smagā formā, kā arī samazina infekcijas nodošanas risku. Daudzi uzskata: kāpēc jāvakcinējas, ja es tik un tā varu saslimt? Jā, varat. Covid-19 vakcīnu efektivitāte ir 95 procenti, tā ka teorētiski jūs varat iekļūt tajos piecos palikušajos procentos. Tomēr vakcinācijai ir izturīga imūnā starpslāņa efekts – no inficēšanās pasargātie nenodos vīrusu tālāk. Tāpēc lielā mērā vakcinācija ir nevis personīga, bet gan sabiedriska darīšana. Tā ir katra cilvēka atbildība un pienākums sabiedrības priekšā. Tās ir manas domas. Es pati vakcinējos, tiklīdz radās tāda izdevība. Blakusparādību nebija, tikai neliela temperatūra un vieglas sāpes injekcijas vietā. Taču tā ir organisma normāla reakcija, un tās radīto nelielo diskomfortu pāris dienas var paciest. Toties tagad man ir ilgstoša imunitāte pret infekciju. Tas, ka daudzi slimoja viegli un bez simptomiem, nenozīmē, ka viņi vairs nesaslims un ka nākamajā reizē vīruss neradīs viņiem smagu saslimšanas formu, ka nebūs vajadzīga hospitalizācija, bet reizēm arī pieslēgšanas pie plaušu mākslīgas ventilācijas aparātiem. Gribu teikt, ka tiem, kuri jau ir slimojuši ar Covid-19, antivielas izstrādājušās tikai pret vienu konkrētu Covid-19 veidu, nevis pret mutācijām, atšķirībā no tiem, kuri ir vakcinējušies un pasargāti no tā. Nevajag aizmirst arī par “postkovida sindromu” – ilgstošām un smagām koronavīrusa infekcijas sekām pārslimojušajiem. Hronisks nogurums vai sistēmiski asinsvadu bojājumi. Tās ir visbiežāk sastopamās pēckovida pazīmes, kas var izpausties pat tiem, kuri slimojuši vieglā formā. Cik ilgi sekas ir novērojamas, pagaidām nav zināms. Tāpēc tie, kuri dod priekšroku slimošanai, nevis vakcinācijai, pakļauj sevi lielam riskam. Tāda pozīcija atgādina “krievu ruleti”, kad spēles likme ir dzīvība. Es uzskatu, ka tas ir neapdomīgi. Īpaši svarīgi vakcinēties ir cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, hroniskām slimībām, jo viņi ir daudz uzņēmīgāki pret slimību, viņiem tā noris smagāk un ilgstošāk, radot hronisko slimību saasinājumu, netipisko pneimoniju, kas slikti padodas ārstēšanai un var beigties letāli. Tie, kuri slimojuši ar Covid-19 smagā formā un izveseļojušies, atceras un stāsta par slimību un pārciestajām mokām kā par kaut ko briesmīgu. Koronavīruss var ietekmēt sirdi, plaušas, smadzenes, aknas, asinsvadus un citas dzīvībai svarīgas sistēmas un orgānus. Vīriešiem tas var radīt neauglību un intīmās dzīves traucējumus. Ir jābaidās nevis no potes, bet no slimības un ar to saistītajiem sarežģījumiem. Daudzi no tiem, kuri pārslimojuši, kļūst izklaidīgi, jūt vājumu, galvassāpes, viņiem ir grūtības koncentrēties, apgrūtināta elpošana un aizdusa, paniskas bailes un miega traucējumi, garšas un ožas traucējumi. No tā nemirst, taču ar to sadzīvot ir slikti, neērti un nepatīkami. Jāsaprot, ka cilvēka imūnsistēma vakcīnu uzņem citādi nekā reālu saslimšanu. Turklāt jāzina, ka koronavīruss mutē tieši nevakcinēta cilvēka organismā. Cilvēkiem bīstamie jaunie paveidi jau ir plaši izplatīti: britu jeb alfa, Dienvidāfrikas – beta, brazīļu – gamma, Indijas – delta. Koronavīruss visu laiku mutē. Šobrīd vakcīna no nokļūšanas reanimācijā pasargā pat tos, kuri sasirguši ar delta variantu. Vakcīnai ir reāls efekts. Vakcinācija bija, ir un būs visefektīvākais infekcijas slimību profilakses veids. Es uzskatu, ka pret vakcīnām iestājas tikai tie, kuri nav redzējuši reālu nāvi, kuri nav redzējuši, kādas mokas cieš cilvēki, kuriem ir smaga slimības forma… Šis dīvainais un bīstamais Covid-19 negrasās nekur pazust. Tas liks mūs mierā tikai tad, kad vairums no mums būs ar to tikušies un kad izveidosies kolektīvā imunitāte. Mūsu kopīgais uzdevums ir to panākt. Ja slimnīcas būs pārpildītas ar kovid pacientiem, nāksies atcelt plānveida operācijas un citus medicīnas pakalpojumus un izmeklējumus. No tā cietīs pārējie pacienti, īpaši hroniski slimie. Tā ir vēl viena problēma… Protams, gan kovid, gan sarunas par to visiem jau ir apnikušas. Neviens negrib atkal nonākt karantīnā, sēdēt mājās un strādāt attālināti

ZOOMā

, ar draugiem un radiniekiem kontaktēties tikai sociālajos tīklos, mācīties attālināti un nedzīvot brīvu un interesantu dzīvi. Izeja te ir tikai viena – vakcinēšanās. Vakcīnas ir par velti, visiem pieejamas. Pie cilvēkiem, kuri vecāki par 80 gadiem, mediķi paši ierodas mājās. Vakcīna ir droša un pārbaudīta. Tiem, kuri vēl šaubās, vakcinēties vai varbūt labāk pārslimot, pateikšu, ka nekad neviens nevar zināt, kā noritēs slimības gaita. Tās ir tādas šausmas, ar kurām labāk vispār nesastapties.

– Liels paldies par skaidrojumu! Lai jums laba veselība!

Izturību jums un jūsu kolēģiem!

Marina TETARENKO

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.