Droši vien jau daudzi ir pamanījuši pie Rēzeknes teātra “Joriks” novietotu instalāciju – vārdus “Mums ir kaut kas kopīgs” – , kas, iestājoties tumsai, tiek izgaismota. Līdzīgi vides objekti izvietoti Rīgā, Aizputē un Tukumā, un tie visi ir Latvijas Jaunā teātra institūta projekta “Pateikts neonā” darbi.
Rēzeknē apskatāmās instalācijas autors ir Jānis Balodis. Lūk, ko viņš stāsta par šī darba ideju: “No ziemeļu rajona pa Atbrīvošanas aleju ar vecmammu es gāju uz centru. Rēzeknes upē, brienot pēc kuģīša, sagriezu kāju. Vecmammas pagalmā bija Dima, no kura baidījās daudzi, it īpaši tie, kuri runāja latviski. Man nav sanācis vairs satikt Dimu un pajautāt – no kā baidījās viņš? Un no kā baidās viņš tagad? Es domāju, ka mums būtu kaut kas kopīgs.
Šī neona zīme ir mēģinājums palūkoties vai meklēt to, kas mūs jebkādā veidā vieno. Meklējumu mērķis nav par vienojošo ņemt tikai gaišo un priecīgo. Tas drīzāk ir piedāvājums ļaut vienojošā meklējumiem vest tur, kur tie grib vest. Rast gan skumjus, gan muļķīgus, gan neveiklus, gan varonīgus, gan gļēvus, gan aizkustinošus savstarpēji vienojošus notikumus.”
Tāpēc aptaujā nejauši satiktiem cilvēkiem vaicājām, kā viņi saprot instalācijā ietverto vārdu “Mums ir kaut kas kopīgs” jēgu.
Aija MIKELE-STRUŠELE
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri