1. maijā pasaule atzīmē Darba svētkus.
Jā, atzīmē, jo vārdiņš “svin” te neiederas. Darba svētkiem vairāk piedien darbs — tāds, kas dod gandarījumu darītājam, labumu sev, cilvēkiem līdzās, pasaulei. Šai kategorijai noteikti piederīgs zemkopja darbs. To cilvēku darbs, kuri kopj zemi, audzē maizīti, apčubina puķu un sakņu dārzu, rūpējas par piena devējām — gotiņām, par mājputniem, zirgiem. Arī par dzelzs rumakiem — traktoriem un citām mašīnām, bez kurām zemes kopēja darbs šodien nav iedomājams. Nav viegls šis darbs. Nav viegli augu dienu pavadīt pie traktora stūres. Bet nevar arī nepriecāties, redzot, kā pelēkais, ziemas saplacinātais lauks atgūst sulīgi brūnganu toni, kā no uzirdinātās zemes paceļas viegli garaiņi — savdabīgs vīraks par godu pavasarim un jaunam, lielam darba cēlienam. Vientuļi izskatās šis, ne tas jaunākais un modernākais traktors liela tīruma vidū. Taču 25 jaunās Latvijas gados ne jau visi varējuši kļūt tik bagāti, lai nopirktu jaunu, jaudīgu tehniku. Reti kur ir bagāts tas cilvēks, kurš apstrādā zemi (ne īpašnieks, bet darba darītājs). Bet tieši viņa, cilvēka, kurš strādā, darbs maina pasauli uz labu. “No darba varas liktens trīc,” teica Rainis. Un viņam vienmēr taisnība.
Māra NIZINSKA
Komentāri