Eiropā šī prakse tiek izmantota jau vairāk nekā 30 gadus un piesaista apmeklētājus vietām, kur kādreiz vijās dzelzceļš. Eiropas Zaļo ceļu asociācijas direktore Mersedesa Munoz-Zamora, viesojoties pie projekta “Greenways of Latvia” partneriem, pastāstīja, kā šos ceļus atbalsta un attīsta Eiropā. Spānijā zaļie ceļi ir ļoti populāri, katru gadu atjauno ap 100 km zaļo ceļu. Spānijā ir attīstīta privātā un publiskā partnerība. Portugālē ir izveidots tūrisma fonds, kurā kopā darbojas tūrisma organizācijas un Portugāles dzelzceļš. Itālijā bijušās dzelzceļa līnijas kopējais garums ir ap 7000 km, atjaunoti ir tikai 1000 km. Francijā zaļie ceļi ir ļoti populāri, ir valsts līmeņa organizācija, kas atbild par zaļajiem ceļiem un to popularizē ar speciāliem pasākumiem. Zaļie ceļi Eiropā popularizē arī UNESCO mantojumu, tos izmanto sportošanai. Mersedesa Munoz-Zamora pateicās Latvijai par ieguldīto darbu zaļo ceļu attīstībā Latvijā, uzsvēra, ka Latvija ir labs piemērs tiem, kuri tikai sāk domāt par zaļo ceļu attīstību, jo varam parādīt paveikto un izstāstīt, kā sākt veidot infrastruktūru. Iesācējiem daudz saistošāka ir Latvijas pieredze, kur tikko sāk attīstīties zaļie ceļi, jo, redzot zaļo ceļu attīstību Eiropas Savienības dibinātājvalstīs, iesācējiem būs grūti sākumā sasniegt to, kas ir veidots jau vairāk nekā 30 gadus.
NO RĪGAS UZ ZIEMEĻLATGALI
Zaļie ceļi ir īpaši marķēti un veidoti velo maršruti, kas iet pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Tie ir piemēroti pārgājieniem, velobraucējiem, zirgu izjādēm un sniegotās ziemās – slēpošanai un izbraucieniem ar zirgu un suņu vilktām kamanām.

Komentāri