Droši var teikt, ka vismaz katrs otrais rēzeknietis vasarā apciemo Ančupānus: lai noliktu puķes vai aizdegtu sveci “Mātes – ābeles” pakājē, vai tāpat vien ieelpotu mežu, pavaļotos pie “Latvijas valsts mežu” izveidotā ezeriņa, pasēdētu nojumes ēnā, uzkostu tepat uz ugunskura pašu cepto desiņu… Šie prieki nebūtu iespējami, ja “Latvijas valsts mežu” Ziemeļlatgales reģiona darbinieki katru pavasari nerīkotu Ančupānos sakopšanas talku. 20. aprīlī talkā piedalījās visu pilsētas skolu, kā arī Verēmu pamatskolas audzēkņi. Apbrīnojama ir lielā skolas bērnu atsaucība, kaut arī drazu un netīrumu vākšana nav nekāds patīkamais darbs. Nu tas ir izdarīts! Bērni no Ančupānu meža aizvākuši tūkstošus tukšu pudeļu, plastmasas maisiņu, pat autoriepas. Paldies, mīļie bērni! Paklausieties — vējš priežu zaros šalc jums klusu paldies. Arī putniņu pavasara dziesma — jums, un zilo vizbuļu acu skatieni — neticības pilni. Paldies talkas rīkotājiem, paldies talciniekiem, paldies tiem, kuri sagādāja cienastu, ar ko pēc talkas pamieloties… Nu Ančupānu mežs elpo ar pilnu krūti…
Māra NIZINSKA
ATTĒLĀ: talciniekus pirms darba uzrunāja Cūkmens.
Eduarda UTĀNA foto
P. S. Par Ančupānu meža sakopšanas talku vairāk — kādā no nākamajiem “RV” numuriem, lappusē “Pa meža stigu”.
Komentāri