“Lai dod Dievs jums visiem veselību, neslimot un ilgi dzīvot,” to vairākkārt saka pati jubilāre, apliecinādama mazmeitas vārdus. Izbrienot dubļaino ceļu, sveikt jubilāri bija ieradušies gan Ozolmuižas pagasta pārvaldes pārstāvji, gan tuvākie radiņi, bet svinību galds tiks klāts sestdien, kad atbrauks tālākie radi. Jenafa piedzima Ozolmuižas pagasta Krievu Slobodā vecticībnieku ģimenē. “Nedod Dievs, nevienam tādu dzīvi, kāda man bija. Man bija deviņi gadi, kad paliku bez mātes. Biju vecākā no septiņiem bērniem. Tēvs noķer zivis, bet man tās jānes pārdot uz Rēzekni, jo ģimene jāpabaro. Dzīve bija grūta,” stāsta sirmgalve. “Visu atceros, arī karu atceros. Tagad paldies mazmeitai, ka par mani rūpējas,” Jenafa saka. Daudzi viņas mīļie nu jau aizgājuši mūžības ceļos. Vīrs Sergejs nomira 1976. gadā, nav vairs arī Jenafas bērnu — meitas un divu dēlu. Pirms pieciem gadiem nomira pēdējā no Jenafas māsām, brālis karā krita. Taču dzimta gan sakuplojusi: Jenafai ir pieci mazbērni, astoņi mazmazbērni un jau viens mazmazmazdēliņš. Padomju gados Jenafa bija sovhoza “Sovetskaja Latvija” cūkkope. Kad aizgāja pensijā, palīdzēja cilvēkiem — kā prasmīga saimniece viņa klāja godu galdus kāzās, bērēs, citās svinībās. Viena pati gatavoja gan gaļas ēdienus, gan saldumus. Viņa prot cilvēkus arī dziedināt. “Vecmāmuļa ir ļoti labsirdīga. Visus mīļi mājās uzņēma, paēdināja. Ne mirkli nesēdēja mierā, visu laiku rosījās. Un kā viņa dzied!” stāsta mazmeita Ina. Ar savām častuškām jubilāre iepriecināja arī savus sveicējus. Dziesmas ik pa brīdim bira kā no pārpilnības raga, viena otra arī jestrāka.
“Rēzeknes Vēstis” jubilārei Jenafai Ivanovai vēl stipru veselību un Dieva svētību turpmākajiem gadiem.
Aija ZUJA
ATTĒLĀ: simtgadniece Jenafa kopā ar mazmeitu Inu Erti (pirmā no kreisās otrajā rindā), mazmazdēlu Sergeju Ertu, māsu meitām Veru Žeļezņakovu un Raisu Konačevu, Raisas dēlu Vitāliju un vedeklu Katju.
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri