Uzvaras dienas priekšvakarā nolēmu pastāstīt par viņas dzīvi. Nadežda dzimusi 1928. gadā Kaļiņinas apgabala Svjatoje ciemā vidēji turīga zemnieka ģimenē, kurā auga četri bērni. Saimniecībā bija zirgs, govs, mājputni, audzēja graudaugus un dārzeņus. Tēvs bieži devās peļņā uz Somiju, strādāja jūras ostā. 1935. gadā viņš nomira. Ģimene sāka dzīvot daudz trūcīgāk. 1941. gada 22. jūnija rītā ciema iedzīvotāji uzzināja, ka sācies karš. Ienaidnieks ātri virzījās uz Krievijas iekšieni, frontes līnija jau bija netālu no ciema. Te trijās mājās bija izvietojies hospitālis. Cilvēki visādi centās palīdzēt ievainotajiem. 1941. gada 14. oktobrī vācieši bombardēja hospitāli. Arī vietējo iedzīvotāju vidū bija daudz ievainoto un kritušo. Nadjai izdevās izdzīvot. Bombardēšanas laikā viņa gāja uz skolu. Nadežda atceras, kā 1942. gada ziemā pa aizsalušo Seligeras ezeru devās uz Gorodoļeļa salu, uz kurieni bija pārcelts hospitālis. Ārā bija tumšs, Nadja iegāja hospitālī un lūdza darbu. Viņai atteica, taču hospitāļa priekšnieks uzklausīja lūgumu, pažēloja nabaga meiteni un piedāvāja viņai darbu ēdnīcā. Pārvietojoties frontei, pārvietojās arī hospitālis un kopā ar to arī Nadja. 1944. gadā viņa atkal devās mācīties 7. klasē. Bija apaļa teicamniece. 1945. gadā iestājās Ostaškovas medicīnas skolā. Pēc diviem gadiem ieguva diplomu un kļuva par medmāsu. Saņēma norīkojumu uz Kaļiņinas apgabala Staricu un sāka strādāt sanitāri epidemioloģiskajā stacijā. 1956. gadā Nadja atbrauca pie vecākās māsas uz Rēzekni. Iekārtojās darbā par medmāsu Rēzeknes slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā. 1958. gadā apprecējās, vēlāk piedzima divas meitas — Tatjana un Jeļena. Sasniegusi pensijas vecumu, turpināja strādāt slimnīcas Ķirurģijas nodaļā un Bērnu konsultācijā. Slimnīcā viņa nostrādājusi 36 gadus, bet kopējais darba stāžs ir 45 gadi. 1992. gadā Nadežda Kuzņecova devās pelnītā atpūtā. Par dalību Lielajā Tēvijas karā Nadežda apbalvota ar jubilejas medaļām, par darbu miera laikā — ar medaļu “Darba veterāns”. Viņas fotogrāfija rotāja pilsētas Goda plāksni, viņa saņēmusi pateicības, Goda rakstus un naudas prēmijas. Nadeždu Kuzņecovu ar labu vārdu slimnīcā atceras joprojām. Šobrīd viņa ir LAKCAs biedre. Nadeždas kundze ir atbildīga, uzticīga, aktīva un strādīga sieviete. Visi, kas viņu pazīst, saka: “Ļoti labsirdīgs cilvēks.” Bet daži uzsver: “Viņa izglāba man dzīvību.” Cienījamā Nadežda! No visas sirds sveicu jūs Uzvaras dienā!
Ludmila BRAHMANE
Komentāri