“Bez kaklasaites” – Inta Brence
Rubrikā “Bez kaklasaites”, kur sarunas notiek brīvā gaisotnē, bez formāliem rāmjiem, uz mūsu jautājumiem šodien atbild Rēzeknes novada domes deputāte, Rēzeknes novada domes Sociālo un veselības aizsardzības jautājumu komitejas priekšsēdētāja, Viļānu Mūzikas un mākslas skolas direktore, skolotāja, koncertmeistare un skolas atbalsta biedrības valdes locekle, Viļānu Romas katoļu baznīcas ērģelniece Inta BRENCE.
Pagājušajā gadā Inta Brence saņēma Atzinības krustu par ilggadēju pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu interešu izglītībā un skolu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā.
– Par ko jūs sapņojāt kļūt?
– Kopš sevi atceros, vienmēr esmu vēlējusies kļūt par skolotāju. Bērnībā biju izskolojusi divas lielas lelles, lāci un lapsu visos priekšmetos – matemātikā, latviešu valodā un krievu valodā. Pirms sagatavošanas klases brīvi lasīju latviešu un krievu valodā.
– Spilgtākais un neaizmirstamākais bērnības notikums.
– Vecāki iemācīja ne tikai smagam lauku darbam – ravēt lielu dārzu, sagatavot sienu divām govīm, novākt ražu, barot lopus, sarūpēt pārtikas krājumus ziemai…, bet arī mīlēt dzīvi un izmantot katru iespēju dzīvot – apmeklēt koncertus, festivālus un ceļot. Padomju savienības laikā ar ģimeni apceļojām kaimiņu republikas Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju un Krievijas rietumus. Tā ar “Moskviču” četratā divu dienu ceļojums mūs vienoja un attaisnoja smago darbu.
– Kādas rakstura īpašības jūs vērtējat cilvēkos un sevī?
– Taisnīgumu un iejūtību. Vienmēr izturos taisnīgi un vienlīdzīgi pret cilvēkiem, nekādu lobiju. Esmu ļoti iekļaujoša un pieņemoša pret dažādību. Gribu, lai cilvēki ir brīvi savās rīcībās, tas manā izpratnē ir būt laimīgam. Ir tikai viens noteikums, kas jāievēro cilvēkam, – izglītība. Izglītots cilvēks atrod Dieva ceļu un to iet! Esot laimīgs pats, spēj iedvesmot apkārt esošos.
– Vai jums ir kādi vaļasprieki? Kādi tie ir?
– Mans vaļasprieks ir manas darbošanās – muzicēšana, ideju ģenerēšana un to attīstīšana un ieviešana. Šobrīd visa esmu latgaliskās identitātes stiprināšanā un attīstīšanā mūzikas, mākslas izglītībā Latgales mūzikas skolās. Vēl ceļoju izzinoši, draudzējos ar sev līdzīgiem, svinu ģimenes svētkus, arvien izdomāju jaunas svētku dienas, skrienu un peldu, un sāku atcerēties spēlēt apgūtos klavierskaņdarbus un apgūt jaunus.
– Bez kā nav iespējama laime?
– Bez mīļiem cilvēkiem – manas ģimenes, kolēģiem, kas ir cilvēki, ar kuriem ir tik daudz vienojošu darbību un attiecību, radiņiem, nākotnes radiem. Ar katru no viņiem meklēju saskares punktus, kurus iespējams attīstīt ilgtermiņā. Lai laime vispār var notikt, man nepieciešama Dzimtenes mīlestība – valsts, zeme, novads, latviešu tauta un tās valoda, dziesma. Man ir svarīgi izpausties latgaliskajā. Tā ir mana cilvēciskā pilnība.
Komentāri